Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Jelgava
Contents[Hide]

2016. gada decembrī Jelgavā un visā Latvijā izskanēja ziņa – Jelgavas lidlauka teritorijā tiks būvēts multimodālais loģistikas centrs.

Portāls www.nra.lv 2016. gada 16. decembrī informēja: “Jelgavas domi vadošās koalīcijas pārstāvis un Jelgavas domes darbiniece uzņēmējiem atklājuši, ka nākamais gads Jelgavā iezīmēsies ar jauniem, lieliem projektiem, kā piemērus minot Loka maģistrāles rekonstrukciju, kurā nepieciešamas arī uzņēmēju privātās investīcijas un atbalsts, kādreizējās rūpnīcas “Būvdetaļa” teritorijas sakārtošanu, loģistikas centra izveidošanu kādreizējā lidlauka teritorijā, piesaistot Ķīnas investorus, satiksmes termināļa būvniecību un vēl vairākus citus.”

2016. gada 26. decembrī Jelgavas dome saviem iedzīvotājiem pēkšņi paziņojusi par valstī vēl nebijušām ambīcijām – četru gadu laikā Jelgavā tiks ieguldītas gandrīz pusotra miljarda eiro investīcijas, izbūvējot vēl nebijušu loģistikas centru Ķīnas “Zīda ceļa” savienojumam ar Eiropu. Šos plānus kaldinājusi kāda Ķīnas kompānija “Beijing Yisheng” un nosacīti vietējais uzņēmums “Woodison Investment”. Plānos ietilpst attīstīt ap 500 hektāru teritoriju, uzcelt tiltu pār Lielupi un radīt 8000 jaunu darba vietu. Taču par tik ievērojamiem plāniem pašlaik zina tikai Jelgavas domē.

Amatpersonas zināja teikt, ka Jelgavas pilsēta tikko esot saņēmusi piedāvājumu, kā attīstīt pašvaldībai piederošo vairāk nekā 300 hektāru teritoriju, kurā reiz atradās lidlauks. Tur plānots izveidot multimodālu loģistikas centru, kurā tiktu pārkrautas preces no Ķīnas uz Eiropu un pretējam virzienam.

“Pagājušā gada septembrī mājaslapā jelgava.lv mēs devām jebkuriem investoriem iespējas attīstīt mūsu lidlauka teritoriju, kur ir vairāk nekā 300 hektāri. Tagad ir nācis pirmais piedāvājums – 1,2 miljardi eiro. Tas nozīmē sakārtotu teritoriju, jaunu tiltu pāri Lielupei, izbūvētus piebraucamos ceļus, lai šo teritoriju varētu izveidot par ļoti nopietnu centru,” grandiozos plānus skaidroja kāds Jelgavā valdošās politisko partiju koalīcijas pārstāvis. Viss būtu labi, bet…

1. Grandiozo plānu priekšvēsture

Visai nesenā pagātnē šis pats valdošās koalīcijas pārstāvis tikpat pārliecinoši zināja teikt, ka Jelgavas lidostas teritorijā būs...  lidosta. Kā vēstīja laikraksts “Dienas Bizness” 2003. gada 18. jūnijā: Jelgavas pašvaldībai esot sadarbības partneri lidostas būvei – SIA “Aeronavigācijas serviss”, SIA “Era2 k Tehnoloģijas” piesaistījušas Jelgavas domi uzņēmuma SIA “Lidosta Jelgava” dibināšanā, lai atjaunotu un apsaimniekotu pašlaik faktiski pamesto Jelgavas lidlauku. Publikācijas brīdī minētais uzņēmums SIA “Lidosta Jelgava” nebija nodibināts un, pārbaudot informāciju kompānijas “Lursoft” datubāzēs, arī netika nodibināts. Gan Jelgavas domei, gan tās investīciju partneriem galvenais uzdevums 2003. gadā bija noteikt 105 hektāru zemes vērtību, ar kuru pašvaldība bija plānojusi piedalīties uzņēmuma dibināšanā; zemes vērtība tika noteikta 20% no uzņēmuma pamatkapitāla – tā savulaik zināja teikt tālaika Jelgavas pilsētu vadošās koalīcijas pārstāvis. Biznesa plānā paredzēts, ka rekonstrukcijas darbi varētu sākties pusgada laikā pēc uzņēmuma reģistrēšanas, bet tā arī nesākās. SIA  “Aeronavigācijas serviss” (ANS) preses sekretārs Sergejs Hiršfelds 2003. gadā informēja, ka šis būtu pirmais projekts, kurā uzņēmums iesaistās kā īpašnieks, līdz šim ANS nodarbojās vienīgi ar aeronavigācijas un gaisa satiksmes kontroles pakalpojumu sniegšanu. Savukārt SIA “Era2 k Tehnoloģijas” direktors Vladimirs Šalajevs “Dienas Biznesam” teica, ka nodarbojas ar infrastruktūras attīstīšanas projektiem, un cer, ka SIA “Lidosta Jelgava” attīstīs aviāciju valstī. 

2. Lidostā bija plānots ieguldīt divus miljonus 

SIA “Aeronavigācijas serviss” preses sekretārs S. Hiršfelds norādīja, ka izvēle kritusi par labu Jelgavas lidlaukam, jo pilsētas dome aktīvi interesējusies un atbalstījusi šo projektu, turklāt lidlaukam ir izdevīga atrašanās vieta. Savukārt pats uzņēmums “Aeronavigācijas serviss” šā projekta izdevīgumu saskatīja faktā, ka Jelgava varētu kļūt par “Aeronavigācijas servisa” mācību centra bāzes vietu ar ļoti attīstītu infrastruktūru. Lidlauka izveide bija paredzēta divos posmos. Pirmajā tiktu veikta teritorijas plānošana, uzstādītas nepieciešamās aeronavigācijas iekārtas, nodrošinātas stāvvietas 10 lidmašīnām un veikta atbilstoša pilotu apmācība, kā arī sākta biroja telpu, angāru un citu telpu būvniecība. Šajā posmā paredzēts ieguldīt ap 200 tūkstošiem latu. Savukārt otrā posma investīcijas tika plānotas vairāk nekā divu miljonu latu apmērā, pilnībā izbūvējot skrejceļu tā, lai lidlauks varētu uzņemt arī čārterlidmašīnas. Jāpiebilst, ka neviens no šiem Napoleona cienīgajiem plāniem neīstenojās.

3. Kārtējais “megaplāns”

Neraugoties uz to, Jelgavas dome nav atmetusi cerības piesaistīt investorus, piedāvājot izdevīgus nosacījumus Jelgavas lidlauka teritorijas izmantošanai. 

Šajā projektā paredzētas investīcijas arī pilsētas infrastruktūras attīstībā – Atmodas ielas rekonstrukcija 1,9 kilometru garumā, jaunu tiltu izbūve pāri Lielupei un Driksai un pievedceļu izbūve 1,37 kilometru garumā, dzelzceļa infrastruktūra. Kopumā tiek plānota 460 hektāru teritorijas apbūve ar plānoto ieguldījumu 1249,1 miljons eiro, pēc centra nodošanas ekspluatācijā plānots 8000 jaunu darba vietu. Projekta īstenošanas laiks – līdz 2020. gadam. Tomēr Jelgavas dome neatklāj, kā tiks risināts savvaļas zirgu izmitināšanas jautājums Pils salā. Tas tiek noklusēts.

Lai īstenotu šo ieceri, plānots dibināt Latvijas–Ķīnas kopuzņēmumu “Cargo Center JELGAVA”. Kā informēja Ķīnas puses pārstāvis S. Luo, viņam ir pieredze līdzīgu projektu attīstībā, turklāt viņa firmu pārstāvošajā koncernā ir vēl citi šajā loģistikas projektā ieinteresēti uzņēmumi, piemēram, aviopārvadātājs. Arī viņa uzņēmums “Beijing Yisheng Co. Ltd”, kas darbojas farmācijas un medicīnas pakalpojumu jomā, plāno eksportu uz Eiropu, – norāda S. Luo.

Jāpiebilst, ka šajā projektā pavīd arī cita uzņēmēja vārds – Juris Šabašovs, kas šoreiz tiek saistīts ar kompāniju “Woodison terminal”. Jau iepriekš medijos izskanēja informācija, ka šā uzņēmuma īpašnieki savulaik bijuši kādreizējie Valsts drošības komitejas darbinieki Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs. Tagad uzņēmums pieder ofšoram Kiprā.

4. Speciālisti netic

“Ārvalstu investoru padomei Latvijā (ĀIPL) pagaidām nav informācijas par plāniem Jelgavā līdz 2020. gadam veidot multimodālo centru,” – sacīja ĀIPL izpilddirektore Marta Jaksona uzreiz pēc šā projekta izskanēšanas publiski 2016. gada 28. decembrī. Ārvalstu investoru padome Latvijā nav informēta arī par potenciālajiem projekta investoriem – Ķīnas kompāniju “Beijing Yisheng”.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš atzina, ka ir grūti attiecīgo ieceri patlaban komentēt, ņemot vērā gan skopo informāciju par investoru no Ķīnas puses, gan neskaidrību par iecerēto kravu plūsmu “Cargo Center JELGAVA”.

Pēc viņa teiktā, jāsaprot, vai tas tiešām ir plānots kā loģistikas projekts vai tikai kā nekustamā īpašuma projekts, kurā, iespējams, atrasta iespēja ieguldīt Ķīnas naudu. Ja runa ir par loģistikas projektu, jau tā sākumā jābūt skaidrībai, kā un kas nodrošinās miljonos mērāmu konteineru apmēru. Krūmiņš piebilda, ka patlaban vēl ir ļoti daudz jautājumu par šo projektu.

Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne atzina, ka runas par šādu projektu Jelgavā dzirdētas jau iepriekš, bet pašlaik ir ļoti maz informācijas par projekta ekonomisko pamatojumu un efektivitāti.

Arī Antāne norādīja, ka ļoti svarīgi saprast, kas un no kurienes vedīs kravas.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šāda iecere pati par sevi ir pozitīva vēsts Latvijas tranzīta nozarei un varētu ļaut Latvijai pozicionēt sevi kā tranzīta valsti.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss bija izbrīnījies par šādu pēkšņu paziņojumu un ieceri par loģistikas centra izveidi Jelgavā, kas esot “diezgan fantastiska”. Pēc viņa teiktā, Latvijā ir pietiekami daudz bijušo lidlauku, taču Jelgavai nav ostas, un tas rada daudz jautājumu par tālāko loģistiku no šā punkta. Tāpat plānoto investīciju apmēru un radīto darba vietu skaitu bijušais ministrs vērtēja skeptiski, piebilstot, ka grūti iedomāties, ko loģistikas centrā un saistītajā infrastruktūrā varētu darīt 8000 cilvēku.

5. Ķīnas Tautas Republikas tiešās investīcijas – 1138,31 eiro

Protams, iespaidīgie skaitļi var samulsināt prātus. Tomēr līdz 2020. gadam ir palikuši tikai divi gadi, un, ja šie plāni būtu reāli, tad pirmās investīcijas Jelgavā sāktu ienākt nekavējoties. Pēc kompānijas “Lursoft” datiem, par ārvalstu tiešajām investīcijām, Jelgavā Ķīnas Tautas Republika līdz 2017. gada 30. aprīlim ir investējusi tikai 1138,31 eiro. 

Jāpiebilst, ka ar Ķīnas Tautas Republikas tiešajām investīcijām ir saistīti divi uzņēmumi Jelgavā – SIA “JL CO-J”, kas likvidēta 2007. gada 16. martā, un SIA “LA-KIN”, kas savu darbību beidza jau 1998. gadā. Šādi Ķīnas investori līdz šim ir vērtējuši iespējas un vajadzību investēt Jelgavā. Uz šā fona grandiozie plāni izskatās vairāk nekā nereāli. 

Baidos teikt – kārtējais megaprojekts, kas lemts neveiksmei, bet par kura neveiksmēm maksās jelgavnieki.

{jcomments on}