Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Jelgava

 

Lasītāji droši vien izbrīnīsies - kas abiem kopīgs? Cilvēku roku darbs. Un tikai.

Teikšu atklāti, nebūtu tik traģiski, būtu nožēlojami. Portālā pietiek.com izlasīju Valda Kalnozola viedokli - "Mēs esam slikti saimnieki savā zemē". Viss jau būtu kaut cik ciešami, bet...

Mīļie draugi. Līdzcilvēki.
Šodien ir sācies ģimenes ārstu streiks. Situācija medicīnā ir kritiska jau ne pirmo gadu desmitu. Nodokļus mēs maksājam, Saeimas deputātiem un ministriem darbu dodam, algu arī samaksājam no saviem nodokļiem.

 

Ir vēl joprojām atklāts jautājums, kā lai tic valsts varai, ja visu laiku parādās meli. Un šos melus tiražē masu mediji.

Latīņi teiktu: "Nihil Novi Sub Sole!" Tā arī tagad. 2017. gada budžets pieņemts, deputātu kvotas 3 gadu griezumā pieņemtas. Visai asprātīgs risinājums ir tā sauktās "deputātu kvotas". 

Nevēlos izklausīties kaut kāda meinstrīma piekritējs, noliedzot sevi, savu valsti. Nē, es nenoliedzu to, kas esmu, no kurienes esmu cēlies. Es nespļauju virsū. Vienkārši izvēlos neticēt.

Vajadzētu it kā klusēt. Mēģinu. Zobus sakodis, pirkstus krustā turot, lai tikai kāds vārds nepaspruktu. Klusēju, kā māku, kā varu. Neizdodas. Laikam pārāk ir nomocījusi šī tēma, laikam pārāk netaisnīgi izskatās šī situācija manās acīs. It kā nieks, tomēr laikam jau nē.

Latvijas masu medijos ir pazibējusi viena ziņa, kura pašlaik vēl nav tikusi tiražēta plašāk. Vēl nav, vismaz pagaidām. Uzmanības centrā mums ir nonācis Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

www.globalresearch.ca

Pats fakts, ka Lielbritānijā būs referendums par to, vai Lielbritānijai palikt Eiropas Savienības sastāvā, nav nekas jauns. Par šo referendumu jau tika runāts sen. Pārsteidzošākais ir tas, ka rezultāti nav tādi, kādus gaidīja visi.

Patiesībā nu jau arī es apsveru lauzt līgumu ar Lattelecom. Iemesls - nebūsim naivi - apnikušas uzbāzīgās reklāmas par Lattelecom TV. Tas ir pirmais. 

Visai interesanta parādība ir vērojama sociālajos tīklos. Un daļēji jau cilvēku izpausmes sociālajos tīklos var atspoguļot sabiedrībā esošās tendences. It kā mūsu sabiedrība ir demokrātiska, kurā ir atļauts, un pat veicināts viedokļu daudzveidīgums. Pat Latvijas  Republikas Satversme nosaka, ka pastāv vārda un izteiksmes brīvība: 

"99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

Ir pagājis vairāk kā pusmēnesis kopš Lāčplēša dienas, 11. novembra, un mazliet mazāk kā pusmēnesis kopš Latvijas Republikas neatkarības Proklamēšanas dienas - 18. novembra. Šogad bija pirmais gads, kas nebija ne skaļas, ne klusas  svētku sajūtas. Nebija. Un ir pamatotas šaubas, vai arī nākamgad būs. Vispār jau svētku sajūta ir subjektīvs, emocionāls, neracionāls jēdziens, ko nekādi nevar novērtēt. Tomēr, šādas sajūtas nav. Nav, jo nejūtos vajadzīgs šai valstij. Šobrīd ar jēdzienu valsts es vairāk domāju valsts pārvaldi, nevis teritoriju un iedzīvotājus.

Katrā valstī ir kaut kas noslēpumains. Saistīts ar varas struktūrām, slepenajiem dienestiem, slepeno dienestu darbiniekiem un tiem, kas ar šiem dienestiem sadarbojās. Latvijā šis "karstais kartupelis" ir tā sauktie čekas maisi.