Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Jelgava

Tālais 2017. gada 1. janvāris. Latvijas robeža. Robežpārejas punkts. Jānis beidzot atļāvies greznību – ar auto ierasties ciemos pie savējiem. Ilgus gadus strādājis ārpus Latvijas.

Aizpagājusī nedēļa bija ne tikai pēclieldienu, bet arī valsts noslēpuma zīmē. Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane ir atteikusies ierasties mūsu valsts noslēpumu sargātāju SAB telpās bez advokāta. Skandāls! Progresīvā žurnālistu kliķe izlikta no Valsts kancelejas telpām. Skandāls.

Ne, ne. Nesacerieties. Edgara Rinkeviča sekotājs es neesmu un nebūšu. Un diez vai kādu interesēs, par ko es jūtos lepns. Šoreiz arī nav par ko lepoties. Ir dažas lietas, kas tiek pasniegtas kā baigais sasniegums. Ar ko tad ir slavens 2014. gada 6. novembris?

Valsts, kura var būt un kuras laikam tomēr nebūs. Šādi es vēlos pārfrāzēt publicista Daiņa Īvāna rakstu portālā Delfi.lv. No savām subjektīvajām emocijām vēlētos atzīmēt - man šķiet, ka savulaik tik revolucionārais cilvēks ir kļuvis par stagnātu, konservatoru un gandrīz pat reakcionāru. Kādēļ tāds ir mans subjektīvais viedoklis?

http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/viedokli/dainis-ivans-brinumu-nebus.d?id=45053488

Britu autors D.Princs grāmatai par PSRS sabrukumu, tai skaitā Latvijas brīvības izcīņu Trešajā atmodā devis nosaukumu "Nenotikušais karš". Karš, kura nebija un kurš bija.

Pret Latvijas Tautas fronti, kā atzīmējis autors, un mēs to esam pārdzīvojuši, tieši un netieši karoja baiss, labi bruņots pretinieks - PSRS totalitārais režīms ar vairāk nekā 135 000 okupācijas armijas kareivju un tūkstošiem kaujas tehnikas vienību Latvijas teritorijā vien. Bez ieročiem brīnumainā kārtā Tautas frontei izdevās to ne tikai pieveikt, bet neticami īsā laikā pievienoties gan Eiropas Savienībai, gan NATO.

Pasaules nevardarbīgo cīņu pētnieks Dž. Šārps to uzteicis vārdiem, kas tagad lasāmi LTF muzeja jaunās ekspozīcijas ievadā: "Tās bija jūsu cīņas un jūsu uzvaras - par tām jūs nevienam neesat pateicību parādā."

Brīnuma nebija, jo brīvību tautām nedāvina. To izkaro ar prātu, drosmi, vienotību. Un brīnumu nebūs. Brīnums nav arī tas, ka zaudētājam - Maskavas čekistu režīmam - pagaidām pietrūkst dūšas un pietiek saprāta atklāti neiebrukt NATO valstī Latvijā. Tomēr neģēlīgu karu, "kura nav", tas (nevis Krievijas un krievu tauta) izvērsis visās frontēs. Ja ar valodu referendumu Kremlim nav izdevies nodibināt "Saskaņas Tautas Republiku", to var mēģināt ar šīm Saeimas vēlēšanām.

To var paveikt ar "skaldi un valdi", ar bezmaksas prieku sludināšana uz parāda un valsts saimnieciskās sagrāves rēķina. To var darīt ar sīkpartiju taustekļiem un "Kremļa projektiem" kangaru izpildījumā. To var gaidīt no deputātu Ždanokas, Mamikina un Grigules aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Tam var izvēlēties pret NATO, rietumu demokrātiju un tiesiskumu, maigi izsakoties, skeptisko ZZS "premjeru" Lembergu vai izstumt uz politiskās skatuves visās jomās nekompetentu un bezatbildīogu aktieri ākstu, kurš tā vietā, lai lepotos ar nelielas tautas godu un atbildību redzēt augstā ES amatā gudru Latvijas politiķi, katram Eiropas parlamentārietim izsūta gānījumus par viņu nebalsot.

Maskavai to vien vajag. Bijušo un tagadējo Krievijas čekistu sapnis ir panākt, lai mēs paši savu valsti atzītu par neizdevušos, lai paši kā apmuļķoti kazlēni, atvērtu durvis vilkam, lai paši padotos un visu atdotu. To vajag sevišķi apzināties pirms ieiešanas vēlēšanu iecirknī.

Brīnumu 4. oktobrī nebūs. Arī Sudrabas "brīnumpartija" drīzāk atgādina neķītri izstieptu Kremļa pirkstu, ap ko tīt vientiešus, nevis "Latvijas glābējas" viedo roku.

Starp citu, "glābējas" no kā? Pēdējos divos Saeimas sasaukumos pēc Šķēles un Kalvīša uzdzīves gadiem Latvijā tomēr valdījusi valdība, no kuras nav bijis jākaunas pasaulē. Ar visiem klupieniem tā izrādījusies nedaudz labāka par to, kādu "esam pelnījuši", bet tas jau ir ļoti labi.

Kam izdevīgi apturēt Latvijas uzsākto un nu jau visai stabilo valsts attīstību? Kam sameties šķērmi pēc Latvijas pārliecinošā balsojuma par eiroatlantisko vienotību šīs vasaras Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kas negrib, lai šis stabilitātes panākums atkārtotos? Atcerēsimies, kā ar Kremļa naidu un ņirgām pret Oranžo revolūciju un ukraiņu tautas demokrātiskajām reformām savulaik apmuļķoti Ukrainas vēlētājus, kas atļāva Augstāko Radu ieņemt Janukoviča atbalstītājiem.

Atcerēsimies, kas nosmacēja deviņdesmito gadu demokrātiskos pārkārtojumus pašā Krievijā, kas izrēķinājās ar čečenu tautu gāja iekarot Gruziju. Tas pats Melnais Aklais, kas pret Latviju iet šai vēlēšanu karā! Vai mēs tādos apstākļos varam atļauties piesmiet sevi, balsodami par "opozicionārajām" ņirdzēju un nomelnotāju, bet patiesībā, zinām kādām partijām?

Brīnumu nebūs, mīlīši! Patīk vai nepatīk, bet tikai iedami uz vēlēšanām un prātīgi balsodami par "tiem pašiem" mums zināmajiem no pašreiz valdošās koalīcijas, vienlaicīgi svītrodami sarakstos netīkamākās personas, vēl varam izvairīties no Latvijai liktenīgiem pārsteigumiem 5. oktobra rītā.

Visai interesantu komunikāciju stratēģiju ir izvēlējusies politiķu bieds, žurnāliste, raidījuma 1:1 vadītāja Inga Spriņģe.

Pēc Artusa Kaimiņa un Ingas Spriņģes dueļa LTV1 raidījumā 1:1 Ingai Spriņgei tika uzdoti neērti jautājumi. Daži jautājumi tika atbildēti, daži nē.

Noskatoties Ingas Spriņģes un Artusa Kaimiņa dueli 1:1, atkārtojumā, jo tiešraides laikā bija citas, nozīmīgas darīšanas, radās visai dīvainas asociācijas. Abi it kā taisnības cinītāji, abi par objektivitāti, bet kautiņš tiešajā ēterā.

Mēģinājumi noskaidrot, kas tas slēpjas valsts galvoto studiju kredītu piešķiršanas aizkulisēs pamazām tuvojas noslēgumam. Loģiskam noslēgumam, nevis mani kāds palūdza paklusēt un šajā tēmā nemeklēt zemūdens akmeņus.

Kā jau lasītāji ir pamanījuši, Latvijas Universitātes godu valsts galvoto kredītu jautājumā ir apņēmies aizstāvēt Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Saulītis. Lai noskaidrotu lietas būtību, Saulīša kungam tika uzdoti tie paši jautājumi, ko mēģināju uzdot Latvijas Universitātes rektoram Mārcim Auziņam.

Pēc raksta "Noslēpumainais valsts galvotais studiju kredīts" publiskošanas un vēršanās pie LU rektora Mārča Auziņa mikroblogotavas vietnē Twitter ar lūgumu komentēt rakstā uzdotos jautājumus, ir sākusies kustība.

LUVasara jau noslēgusies un jau garām ir Zinību diena gan pirmklasniekiem, gan potenciālajiem vidusskolu beidzējiem, gan arī tiem, kas šogad pirmo reizi lepni dēvējas par studentiem un studentēm. Vidusskolas atestāts saņemts, dokumenti studijām iesniegti, konkursi izturēti, un valsts galvotajam studiju kredītam arī pieteikums iesniegts. Viss būtu kārtībā, ja vien…

Kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada 24. maijā ir pagājuši gandrīz divi mēneši, un jau no Latvijas ievēlētie deputāti ir parādījuši, kādas būs viņu prioritātes Eiropas Parlamentā. Zemnieku interešu aizstāvība šo prioritāšu lokā nav.

Apakškategorijas