Saturs
- Par reformām
- 1. Reformu piedāvājums: augstākā izglītība par maksu
- 2. Reformu piedāvājums: studijas svešvalodās
- 3. Ministrs
- 4. Epiloga vietā
Pašlaik akadēmiskā vide izskatās pēc kārtīga kara lauka, ja seko līdzi Augstākās izglītības sistēmas reformu pieteikumiem, ministra komunikācijai ar ieinteresētajam pusēm, un izmantotajiem argumentiem. Līdz ar to ir aktualizējies jautājums, kas tad īsti notiek akadēmiskajā vidē, kas tik spītīgi neļaujas reformēties.
Par reformām
Līdz šim brīdim nav īsti izdevies iepazīties ar konkrētu, situācijas apzināšanai veltītu dokumentu, uz kura pamata ministrs ir iecerējis veikt augstākās izglītības sistēmas reformu. Šo rindu autoram bija tā iespēja čivinātavā (mikro blogotavā “Twitter”) vērot, kā ministrs Ķīlis 2011.gada 23. augustā pamatoja savu reformu vīziju – vienkārši interesentus aizsūtot palasīt raidkorporācijas BBC mājas lapā publicēto Brauna atskaiti. Ja tas ir uzskatāms par reformas pamatojumu, reformu gaitā veicamajiem pasākumiem un panākamajiem mērķiem, tad…
Reformu būtību R. Ķīļa vadītā Izglītības un Zinātnes ministrija ir izklāstījusi divos multfilmu klipos.
Lieliski, lai neteiktu – nožēlojami. Reformas izklāsts animācijas filmas paskatā un reformas plānoto pasākumu atspoguļojums onlaina prezentācijas veidolā ir.. Jā, kāds tad ir šis komunikācijas veids? Ja par augstskolu rektoriem nevar kļūt cilvēki bez zinātniskā grāda, zinātniskajām publikācijām, tad diez vai cilvēkus ar zinātnisko grādu apmierinās animācijas filmiņu stilā izklāstīts reformu pamatojums, reformu gaita onlaina prezentāciju veidolā. Iztrūkst konkrētās situācijas analīze, reformējamo jomu apzināšana, reformu mērķis un konkrēta pasākumu plāns ar ekonomiskajiem aprēķiniem, cik finanšu līdzekļi ir nepieciešami reformu īstenošanai.
1. Reformu piedāvājums: augstākā izglītība par maksu
Studiju kredīts jāatmaksā, sasniedzot noteikta līmeņa algu, tomēr ministrs nediskutē par to algas apjomu, no kuras būtu jāsāk atmaksāt studiju kredīts. Tātad – studenti un potenciālie studenti, kurus skars ministra ierosinātā reforma, būs spiesti doties uz bankām, lai apgrūtinātu vai nu sevi, vai kredīta galvotājus ar jaunām kredītsaistībām, līdz ar to, tiek lobētas banku intereses. Otra iespēja ir doties uz ES dalībvalstu augstskolām, un rast iespēju studēt ārzemēs, šādi veicinot gan darbaspēka, gan arī “smadzeņu” aizplūšanu no valsts. Bagāto ES dalībvalstu uzņēmumu interešu lobijs?
2. Reformu piedāvājums: studijas svešvalodās
Uzreiz jāmin, ka lielākā daļa mācību literatūras jau ir pieejama svešvalodās, un studējošie studiju uzdevumus pilda, izmantojot literatūru svešvalodās, tikai pārbaudījumus kārtojot Latviešu valodā. Īstenojot šo reformas daļu, ministrs acīmredzot vēlas panākt to, lai Latviešu valoda atkal kļūst par tā saukto ķēķa jeb bauru valodu, jo tā jau zinātniskā valoda ir piesātināta ar svešvārdiem, kuriem nav īstu sinonīmu Latviešu valodā. Izstumjot Latviešu valodu no zinātniskās aprites, tiks panākts valodas noplicinājums, piesātinājums ar anglicismiem, ko jau tagad intelektuāļi dara, cenšoties būt moderni. Līdz ar valodas izstumšanu no aprites Latvijā, zinātnieki ar laiku zaudēs savu piederību konkrētajai nācijai, un ja ministrs vēlas segregēt sabiedrību pēc valodas pielietojuma, tad tas ir īstais reformu plāns. Tā tiks panākts, ka cilvēki ar augstāko izglītību pilnvērtīgi nevares komunicēt ar tiem, kam šādas izglītības nav. Kāds ir šīs reformas mērķis, virsmērķis? Nav īstas pārliecības par to, ka reformas patiesībā tiks veiktas, jo nav konkrēta reformu plāna, situācijas analīze. Par to, ka ministram Ķīlim ir pieredze dažādu attīstības plānu veidošanā, liecina, ka ministrs savulaik ir bijis Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, kura vadībā izstrādāts plāns Latvija 2030.
3. Ministrs
Sākotnēji nevarēja izprast, ko no Roberta Ķīla sagaidīt. Kā mācībspēks, gana atraktīvs, spēj skaidri paust savu domu, izteikties, ir arī humora izjūta. Kā ministrs… Karjeras sākumā parādījās tendence mainīt domas vairākas reizes dienā. Savulaik izteicies, ka pie ministrēšanas krēsla neturēsies, ja neizdosies veikt reformas, bet tagad, kad visas reformā iesaistītās puses prasa viņa atkāpšanos, neatkāpjas. Kas mainījies? Jau 2012. gada vasarā parādījās pirmās nopietnās nesaskaņas reformējamajā jomā, līdz pat rektori, apvienojušies vienotā frontē, nolēma izteikt neuzticību. Tiesa, rektoru izteiktā neuzticība ir kā pāris mušu spindzošs aizliegums zilonim doties pie upes padzerties. Rektoru izteiktā neuzticība nav bez pamatojuma, jo ministrs izmantoja Latvijas politiskajā dzīvē par klasiku kļuvušo gaišā reformatora tēla cīņu pret tumšajiem spēkiem – dziļā purvā iestagnējušajiem rektoriem, kuru augstskolas ir pakļautas reformēšanai. Studentu atbalsts Ķīlim būtu bijis svarīgs atbalsts, ja vien Latvijas Studentu Apvienība arī neprasītu ministram izskaidrot iecerēto reformu būtību un īstenošanas mehānismu. Visai neilgi pirms Latvijas Studentu Apvienība paspēja īstenot savus nodomus izteikt neuzticību ministram, no Latvijas Studentu apvienības tika nošķelta Armanda Leimaņa pārstāvētā Rīgas Juridiskās augstskolas studentu organizācija, par argumentu izmantojot Edvarda Ratnieka mātes saistību ar kādu politisko partiju un Izglītības un Zinātnes ministriju. Tas nozīmē, ka vienotā studentu fronte arī tika sašķelta, līdz ar to gan studentu, gan rektoru spiediens pret ministra iecerēto reformu fikciju atcelšanu tika mīkstināts.
Lai sabiezinātu krāsas, Izglītības un Zinātnes ministrija, ar rakstītāja pieļāvumu, ar ministra Ķīļa svētību pārrevidēja Augstākās izglītības padomes veikto augstskolu novērtējumu un ieguva rezultātus, kas bija drūmāki par Augstākās Izglītības padomes rezultātiem, līdz ar to varēja rasties priekšstats par izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās. Kad vairāki mācībspēki norādīja uz metodoloģiskajām nepilnībām, ministrs visai eleganti paziņoja, ka Augstākās Izglītības padome ir viltojusi pētījuma datus. Kam taisnība? To lai izlemj tiesa, par lieciniekiem pieaicinot visus ekspertus, kas piedalījušies novērtējuma procedūrā. Kolīdz Ķīlis apsūdzēja Augstākās Izglītības padomi un tās vadītāju Jāni Vētru izvērtējuma datu falsifikācijā, kādā portālā parādījās raksts, kurā tika apgalvots, ka viens Jānis Vētra aizstāv otra Jāņa Vētras intereses, un nepārstāv Rīgas Stradiņa universitātes studentu intereses.
4. Epiloga vietā
Ar augstākās izglītības reformu saistītais haoss vēl joprojām nav rimis un, visticamāk, arī nerimsies. Premjerministrs pagaidām neuzskata, ka dialoga iespējas starp ministru un akadēmisko vidi ir izsmeltas. Kāds būs nākamais ministra Ķīļa solis?