Jaunās Konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna politiskās dzīves aizkulises. Skaisti vārdi par nozagtu atmodu, par vēlēšanos valsti celt kājās, bet kas tad slēpjas mūsu potenciālā ministru prezidenta skapī?
Saturs
Jānis Bordāns skaisti un līdz asarām aizkustinoši ir izrunājies par tautas ciešanām, nozagto Atmodu, par nepieciešamību cīnīties pret korupciju. Skaisti vārdi, līdz šim. Un nav pamata domāt, ka kaut kas izteikti mainīsies arī pēc iespējamā valdības vadītāja amata iegūšanas. Iespējams, nekas nemainīsies, bet tomēr aizdomas un šaubas paliek. It īpaši, ja runājam par korupcijas apkarošanu, par specdienestu apvienošanu. Te ir un paliek šaubas par to, vai Latvija paliks par demokrātisku republiku, vai tomēr specdienestu projekts valsti pārvērtīs par policejisku valsti, kur noteikumus diktēs blondā Juta Strīķe, kas vēl joprojām nav tikusi skaidrībā par savu identitāti, un korupciju apkaros cilvēks, kura dzīvesbiedrene tika pie labi apmaksāta amata par korupcijas perēkli dēvētajā Rīgas Brīvostā.
Pietiks lirikas. Tagad tikai fakti.
Politiskais sienāzis
Jānis Bordāns nav nekāds jaunpienācējs politikā. Viņš savu karjeru sācis ar komjaunatni. Sākoties Atmodai Jānis Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.
1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības “Latvijas Ceļš” saraksta, taču netika ievēlēts.
1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar “mīksto mandātu” aptuveni uz gadu Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma ministra amatu. Nekādu īpaši pamanāmu publisku uzstāšanos no Saeimas tribīnes nav gadījies pamanīt Saeimas plenārsēžu stenogrammās.
Neveiksmīgi kandidējis no “Latvijas Ceļa” saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.
Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta (viņš bija “Vienotības” sastāvā esošās partijas “Pilsoniskā savienība” biedrs).
2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.
2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta. Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā.
2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā, lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs.
2012. gada 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.
2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju “Visu Latvijai”, veidojot Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK.
Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, palika tās biedrs un valdes loceklis arī pēc uzņemšanas Nacionālajā apvienībā. Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no biedrības “Demokrātiskie patrioti” valdes locekļa amata.
Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju (ar to domājot “Demokrātisko patriotu” partiju).
2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības “Demokrātiskie patrioti”, vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.
2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru.
2017. gada jūnijā tika ievēlēts no Jaunās Konservatīvās partijas saraksta Rīgas domē, solot kopā ar saviem partijas biedriem – Jutu Strīķi un Juri Jurašu – aktīvi cīnīties pret korupciju Rīgas Domē, tomēr visu savu pilnvaru laiku neviena krimināllieta netika sākta vai vēršanās kārtībsargājošās iestādēs par korupcijas faktiem Rīgas Domē arī nav manīta.
Tiesu izpildītāju apzeltīšana
2012. gadā, dažas dienas pēc kļūšanas par Tieslietu ministru, Jānis Bordāns brīvprātīgi, pie pilnas apziņas parakstīja 2012. gada 26. jūnijā izdotos MInistru kabineta noteikumus Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”. Kad 2018. gada priekšvēlēšanu diskusiju laikā Jānim Bordānam par šo parastu atgādināja, viņam nepietika drosmes to atzīt, un savam oponentam, kas šo faktu izgaismoja, veltīja vārdu “melis”.
“Pateicoties” šiem Ministru kabineta noteikumiem, daudzi zvērināti tiesu izpildītāji stāvus kļuva bagāti. Par to liecina šī masu mediju ziņa.
Čalovska gadījums
Savu “nostāju un mugurkaulu” kopā ar lāčuku Valdi Dombrovski-Konsolidovski tieslietu ministrs spilgti pauda arī Imantas hakera Denisa Čalovska gadījumā.
Deniss Čalovskis ir Latvijas hakeris un viens no datorvīrusa “Gozi” radītājiem. 2015 .gada februārī viņš tika izdots ASV, kur viņam draudēja brīvības atņemšana līdz 67 gadiem. 2015. gada septembrī Čalovskis atzinis savu vainu “Gozi” datorvīrusa izstrādē. 2016. gada 5. janvārī viņam piesprieda ieslodzījumu, kas bija vienāds ar apcietinājumā jau pavadīto laiku – kopā virs 20 mēnešiem Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu cietumos.
2013. gada 7. augustā abi – ministru prezidents Valdis Dombrovskis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns parakstīja valdības lēmumu par Latvijas iedzīvotāja izdošanu ASV varas iestādēm, neskatoties uz to, ka Deniss Čalovskis bažījās par savu cilvēktiesību ievērošanu ASV cietumos. Čalovska advokāti pat bija vērsušies Eiropas cilvēktiesību tiesā, ar lūgumu ECT sniegt atzinumu. Tajā pat laikā Jānis Bordāns apgalvoja, ka Čalovskis ASV tiks izdots nesagaidot ECT atzinumu.
Ja tā izrunājas tieslietu ministrs, kas vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, kam ir zināma izpratne par tiesu darbību un cilvēka tiesībām, atļāvās šādi izteikties publiski, tad rodas tīri likumsakarīgs jautājums, vai ar šādām metodēm politiķis nebruģēja sev ceļu pie varas un veiksmīgas karjeras?
Čalovskis tika notiesāts un izcieta savu sodu. Tajā pat laikā Latvijas valsts vara nodemonstrēja, ka pēc svešas valsts pieprasījuma, Latvija ir gatava izdot savus iedzīvotājus un pilsoņus ārvalstīm tiesāšanai, neņemot vērā nedz Zviedrijas, nedz Krievijas, nedz arī ASV nostāju, ka savus pilsoņus un iedzīvotājus ārvalstīm neizdod. Sulainība ar līku muguru un ļoti lielu vēlmi izkalpoties.
Epilogam un pārdomām
Retorisks jautājums – kas sagaida Latviju, ja tās valdības vadītājs būs Jānis Bordāns – vecās sistēmas cilvēks, kas neatbild nedz par saviem vārdiem, un vēl vairāk – neatbild arī par saviem parakstiem, kas gatavs noliekt muguru pēc pirmā ārvalstnieka pasvilpiena, un darīt visu, kas svešzemju misteram prātā?
Atruna: Par šo rakstu man neviens nav samaksājis. Šī nav nomelnošanas kampaņa. Ja nu kādam ir kādi pierādījumi, ka es būtu saņēmis atlīdzību par šīm rindiņām, priecātos šos pierādījumus redzēt, lai kopā ar atmaskotāju varētu kopīgi doties uz restorānu.