Saturs
- 1. Fona situācija
- 2. ES Rīcības kodekss par ieroču eksportu
- 3. Krievijas (ne)atbilstība Kodeksa kritērijiem
- 4. Ieguvumi un zaudējumi
- 5. Epiloga vietā
2011. gadā Francija un Krievija parakstīja līgumu par divu “Mistral” tipa kuģu pārdošanu un pirkšanu, kā arī ar iespēju vēl pasūtīt divus šāda tipa kuģus. “Mistral” tipa kuģi ir klasificējami kā stratēģiskas nozīmes desanta kuģis, kas var pārvadāt ievērojamu skaitu militārpersonu un kaujas tehnikas: 16 kaujas helikopterus, 60 kaujas tehnikas vienību, un līdz pat 900 karavīru.
Ar šī līguma noslēgšanu Francija kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas piekritusi pārdot Krievijai stratēģiskas nozīmes bruņojumu. Šāda Francijas rīcība ir izraisījusi ne vienas vien NATO dalībvalsts iebildes par šo Francijas lēmumu.
1. Fona situācija
Līdzšinējā Francijas valdības izvairīšanās no šī jautājuma apspriešanas starptautiskā mērogā rada vairākus jautājumus. Īpaši pēc 2008. gada Krievijas-Gruzijas kara. Pēc šī gada Ukrainas teritoriālās integritātes sagraušanas martā, un Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai “Mistral” jautājumi ir kļuvuši ļoti aktuāli. It īpaši pēc reisa MH17 notriekšanas Ukrainas teritorijā. Krievijas amatpersonas gan noliedz Ukrainas nemiernieku atbalstīšanu, apbruņošanu un iesūtīšanu Ukrainas teritorijā, tomēr aizvien vairāk parādās informācijas par Krievijas slepeno atbalstu nemierniekiem. Pārkāpjot starptautiskās tiesību normas un it īpaši 1994. gada Budapeštas memorandu, saskaņā ar ko Ukraina, pievienojoties līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, atteicās no kodolvalsts statusa un parakstīja ar ASV, Lielbritāniju un Krieviju īpašu vienošanos, kurā trīs lielvalstis garantēja Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību, Krievija sākusi destabilizēt situāciju Ukrainā. Francijas valdība, ignorējot sabiedroto iebildumus, pašlaik turpina militārā pasūtījuma izpildīšanu. Līdz šim gan sabiedrotie Franciju mēģina “pierunāt” ar mierīgiem paņēmieniem, un juridisko argumentu “smagā artilērija” pašlaik netiek izmantota. Pagaidām. Nezināmu iemeslu dēļ.
2. ES Rīcības kodekss par ieroču eksportu
| 2.1. Saistītie dokumenti | |
| Pētījums | Ieroču eksporta kodekss |
Juridisko argumentu smagā artilērija ir Eiropas Savienības normatīvie akti. 1998. gadā Eiropas Savienībā tika izstrādāts un apstiprināts ES Rīcības kodekss par ieroču eksportu pēc Francijas un Lielbritānijas iniciatīvas. Francijas izdevuma “L’Express” žurnālisti uzskata, ka 2008. gadā šī kodeksa normas kļuvušas par visām dalībvalstīm saistošām normām.
ES Rīcības kodeksā par ieroču eksportu ir ietverti astoņi kritēriji, un pat ja vienam kritērijam valsts, uz kuru tiek eksportēts militārais bruņojums, neatbilst, tad militāra rakstura preces un produkcija uz šo valsti nevar tikt eksportēta.
3. Krievijas (ne)atbilstība Kodeksa kritērijiem
Francijas žurnālisti no “L’Express” ir saskaitījuši, ka Krievija, kurai tiek gatavoti divi “Mistral” tipa kuģi, neatbilst pieciem no astoņiem ES Rīcības kodeksā par ieroču eksportu noteiktajiem kritērijiem. Otrajā kritērijā tika noteikts, ka valsts, uz kuru tiek eksportēts militārais bruņojums, aizstāv cilvēktiesības, kas gan Krievijā netiek novērots, ja tiek vērtēta opozicionāru un žurnālistu apspiešana. Trešais kritērijs pieprasa, lai valstī, kas saņems eksportēto militāro bruņojumu, nebūtu militārs konflikts. Krievijā šāds konflikts ir vērojams Kaukāza reģionā – Čečenija, turklāt šis konflikts ilgst jau otro gadu desmitu.
Ceturtais kritērijs pieprasa, lai valsts-adresāts nebūtu miera un stabilitātes apdraudētāja reģionā un pasaulē. Ņemot vērā tikai 2014. gada Krimas aneksiju un Austrumukrainas reģiona destabilizāciju, Krievija noteikti neatbilst šim kritērijam.
Piektajā kritērijā tiek noteikts, ka ieročus eksportējošajai valstij ir jāņem vērā sabiedroto valstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu intereses. Polija un Baltijas valstis jau ir izteikušas neapmierinātību ar šo Francijas rīcību, kā arī ASV, kas ir Francijas sabiedrotā valsts NATO, ir nosodījusi šo lēmumu. Ukraina, kas ir parakstījusi asociācijas līgumu, ir kļuvusi par Krievijas Federācijas okupācijas objektu. Līdz ar to – arī piektajam kritērijam Krievija nekvalificējas.
Sestajā ES Rīcības kodeksa par ieroču eksportu kritērijā tiek skaidri un nepārprotami runāts par valsts, uz kuru tiek eksportēts militārais bruņojums, saikni ar terorismu un starptautisko normu ievērošanu. Krievija, anektējot Krimu 2014.gada martā, pārkāpusi Budapeštas memoranduma noteikumus. Turklāt Krievijas prezidents publiski žurnālistiem paudis, ka Budapeštas memorandums Krievijai nav saistošs. Līdz ar to Krievijas Federācija ir pozicionējusies kā valsts, kas neievēro starptautisko tiesību normas. Arī ar šādu attieksmi Krievija neatbilst minētā kodeksa sestajam kritērijam.
4. Ieguvumi un zaudējumi
Francija, izpildot 2011.gadā noslēgto līgumu ar Krieviju, savu budžetu papildinās par 1,2 miljardiem eiro, un ja tiks izpildīta līguma otrā daļa vēl par divu šāda tipa kuģu būvēšanu jau Krievijas dokos, tad Francija būs ne tikai pārdevusi stratēģiskas nozīmes kuģi, bet arī stratēģiskas nozīmes militāru informāciju, pēc kuras Krievija varēs būvēt šāda tipa kuģus un modificēt tos pēc savām vajadzībām.
Pēc ES Rīcības kodeksa par ieroču eksportu noteikumu analīzes izriet, ka Francija, piegādājot Krievijai stratēģiskas nozīmes desanta kuģus, rada ļoti bīstamu precedentu. “Mistral” tipa kuģu pārdošana var radīt nenovēršamu triecienu pa Eiropas Savienības institūciju un likumdošanas aktu uzticamību un Eiropas Savienības kopējām vērtībām.
5. Epiloga vietā
Pierādījās, ka aukstais karš ir dārgs un pat ļoti bīstams. Ilgstošajā pretstāvē viena no aukstā kara pretstāvētājām – PSRS 1991.gadā sabruka. Bipolārās pasaules vietā parādījās monopolārā pasaule, kur viss notiek pēc ASV diktāta. PSRS galvenā mantiniece Krievija tika nospiesta uz ceļiem, un novesta gandrīz līdz bankrotam. Šī situācija atgādina Vāciju pēc Pirmā pasaules kara, kad uzvarētāji pieņēma tik drakoniskas sankcijas pret Vāciju, ka pat visnepatriotiskākajam vācietim Versaļas līgums bija pazemojums. Tieši šis pazemojums atļāva pie varas nākt A. Hitleram. PSRS izjukšana daļā Krievijas iedzīvotāju arī ir globāla traģēdija un ģeopolitiska kļūda. Tādai iedzīvotāju kategorijai pieder arī Krievijas prezidents, Vladimirs Putins. Viņš ir par Krievijas lielvaras statusa atjaunošanu. Nekad nav slēpis šos savus soļus un pārliecību. Un jāpiezīmē, ka viņam ļoti palīdz tā sauktās vecās rietumu demokrātijas – Vācija, Francija. Francija pārdod daudzfunkcionālus kuģus “Mistral”, Vācijas firma “Rheinmetall” – īpašo uzdevumu vienibu sagatavošanas simulatoru, aprīkojumu. Un te ir rezultāts – Krimas okupācija bez redzamas karadarbības tās klasiskajā izpratnē.
Tagad aizvien vairāk raisās diskusija Eiropas Savienības institūcijās par sankciju piemērošanu pret Krieviju. Bet kurai dalībvalstij būtu jāatbild par esošo situāciju un Krievijas militārās varenības pieaugumu un Krimas okupāciju? Tām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, kas Krievijai ir pārdevušas militāro bruņojumu, nevis Latvijas šprotu ražotājiem un kravu pārvadātājiem.