Pats fakts, ka Lielbritānijā būs referendums par to, vai Lielbritānijai palikt Eiropas Savienības sastāvā, nav nekas jauns. Par šo referendumu jau tika runāts sen. Pārsteidzošākais ir tas, ka rezultāti nav tādi, kādus gaidīja visi.

Un nevar apgalvot, ka referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības balsojuši tikai mazizglītoti, neinteliģenti cilvēki. Nav pamata uzskatīt tā. Un arī apgalvot, ka tieši Lielbritānijas pensionāri ir “Brexit’a” pozitīvā iznākuma noteicošais faktors, nav nekāda pamata. Latvijas sociālo tīklu skribenti notikumus Apvienotajā karalistē vērtē pēc mūsu pašu vēlēšanu un referendumu galvenās pazīmes – Latvijā aktīvākais elektorāts vēlēšanās ir pensionāri. Nevajag analizēt to, par ko mums trūkst informācijas. Un informācijas mums patiešām trūkst. Iemesls – gaužām vāja ārpolitisko norišu atspoguļošana Latvijas medijos. Tas ir fakts. Bet nu pietiek sūkstīties, no tā tāpat nekas nemainās un nemainīsies.

Patiesībā pārsteidz pavisam kaut kas cits. Jā, nekļūdījāties. Mūsmāju pastalotie labieši un bāleliņi. Tagad visi ir tik ļoti lieli Latvijas iedzīvotāju interešu pašpasludinājušies aizstāvji, ka patiesībā vemt gribētos, lai nesāktu lamāties kirilicā trīsstāvīgajos vārdos. Te Vienotības dižfīrers saka, ka jāaizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses, te Ministru kabineta bieds saka, ka tiks darīts viss, lai intereses aizstāvētu. Viss būtu labi, kungi un dāmas, bet…

Jā, “BET”!! Tas “BET” ir šāds – sakiet, kura partija lepojās ar Latvijas veiksmes stāstu? Kuri noveda valsts ekonomiku tik tālu, ka Latvijas mazajiem “reņģēdājiem” ir jādodas uz ārzemēm strādāt, apgādāt ģimeni, atmaksāt bankām kredītus par īpašumiem, kas jau sen ir zaudēti? KURI ir tie atbildīgie? Kuri nesakārtoja banku kreditēšanas sistēmas treknajos gados, kad kredītus meta pakaļ pa labi un pa kreisi, un sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji pat pagalma suņubūdu par cienījamas villas cenu vērtēja, un sākoties krīzei, vairs par saviem parakstītajiem dokumentiem nevēlējās atbildēt? Kuri?? Jā, Māris Kučinskis nebija tas lielākais spēlētājs  Aigara Kalvīša valdību treknajos gados, bet tajā laikā viņš bija Tautas partijas frakcijas deputāts, līdz ar to… Jā, Ivars Godmanis ar savu bandu, nolemjot glābt “Parex”-ticīgo banku un notrallinot tajā valsts finanses… Jā, “Jaunā laika” un tam sekojošās “Vienotības” ciniskais ciparu bīdītājs, tautā saukts par “Lāčuku” vai “Konsolidovski”, kas tik drastiski sāka taupīt līdzekļus, ka Zolitūdē “nelikumīgi” sabruka Maksimas veikals, ietaupot valstij niecīgus grašus, bet atņemot 54 dzīvības, un padarot jebkuru būvi, kas uzcelta pēc 2009. gada 29. maija nedrošu un apšaubāmu. 

Te varētu turpināt un turpināt. Bet katram Lielbritānijā tagad mītošajam Latvijas iedzīvotājam ir savs sāpju stāsts, kādēļ viņš ir devies prom no Latvijas, pametot draugus, vecākus, mīļus cilvēkus un dzimtās vietas. Iespējams, katrā stāstā būs sava traģēdija, kuru radījusi Latvijas necilvēcīgā valsts vara un tās nespēja risināt problēmas proaktīvi un iedzīvotāju labā, saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Un tagad tie, kas darījuši pāri, vai nav radījuši tik efektīvu pārvaldes sistēmu, nav radījuši tādus apstākļus, lai Latvijā būtu iespējams dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi, saņemt cilvēka cienīgu algu, tikt savlaicīgi pie ārstiem, aizstāvēs latviešus Lielbritānijā. Ziniet, ir humoram un cinismam sava robeža. Šoreiz es neticu. Jā, neticu  skaļajiem paziņojumiem. Un neticu pie varas esošajiem. Nav pamata ticēt.