Mundus vult decipi, ergo decipiatur!

/Sanctus Aurelius Augustinus/

Foto autors: Banksy 

Ievadam

Pieviltās cerības. Kā izteicās svētais Augustīns - "Mundus vult decipi, ergo decipiatur!" (Pasaule grib, lai to piekrāpj, tātad tā tiks piekrāpta!) Arī šajā sadaļā būs informācija par pieviltajām cerībām. Gluži ne pasaules līmenī, bet Latvijas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību līmenī gan, noteikt.

Kādēļ?

Iemesls vienkāršs. 2018. gadā Latvijas vēlētājiem tika sasolīti pasaules un debesu brīnumi jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Ir jau pagājis krietns laiks kopš 2018. gada 6. oktobra. Brīnumu nav. Un nebūs. Solījumi bija. Izpildes nav. Kāpēc?

Ir visai interesanti vērot, kā tagadējā koalīcija ar balsošanas mašīnas pārsvaru veiksmīgi torpedē jebkurus opozīcijas priekšlikumus, pat ja tie ir ņemti no koalīciju veidojošo partiju priekšvēlēšanu programmām. Te ir jāatsaucas uz Latvijas politikas klasiķi - "Kā var nesolīt?". Sasolīja daudz.

Negribu šobrīd vērpt sazvērestības teorijas, tomēr - daudzi vēlētāji noticēja skaļajiem populistu bļāvieniem, nobalsoja, un.. tika "piečakarēti". Ja populisti uzstājās pret valdošo eliti, valdošo koalīciju, tad tagad viņi ne tikai sēž vienas telpās, bet arī kopīgi torpedē pašu priekšvēlēšanu laikā solīto priekšlikumu īstenošanu. Tas nenozīmē, ka man simpatizē abas opozīcijas partijas - Saskaņa un ZZS. Nē, nesimpatizē. Simpatizē tas, ka koalīcijas partijām tiek bāzts acīs pašu sasolītais, kā kādam ne sevišķi tīrīgam kaķim paša piegānītā čība.

Un tā... Turpinājums sekos jau pēc pāris dienām.