Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Beidzot tas ir noticis. Latvijas Republiku var apsveikt jau ar 20. valdību. Kopš 2016. gada 11. februāra ir apstiprināta valdība, kuras stiķēšana sākās jau 2015. gada 5. decembrī. 68 dienas visādu ultimātu, visādu mēģinājumu tikt pie valdības, krēslu un amatu dalīšana. Valdība ir, bet vai ir cerības, ka kaut kas Latvijā mainīsies tiem, ko Valdis Birkavs reiz sauca par “mazajiem cilvēkiem”?

Ekspremjere Laimdota Straujuma jau visās intervijās pēc paziņojuma par demisiju ir teikusi, ka būs jaunas vēsmas, jaunas idejas. Atļaušos apšaubīt. Nebūs nekas jauns. Un kāpēc lai būtu, ja tie paši vēzīši vien tajā pašā kulītē ir, tikai virsvēzis šoreiz ir cits?

Un tā, pievērsīsimies tieši šai valdībai skaitļu izskatā. Abas Laimdotas Straujumas vadītās valdības stutēja trīs koalīcijas partijas: Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība (VL! – TB/LNNK). Kā redzam attēlā, šobrīd valdību veido tieši tās pašas jau minētās partijas, tikai ir viena izmaiņa – Zaļo un zemnieku savienība ir ieguvusi vienu vietu vairāk nekā Vienotība, savukārt Nacionālās apvienības politiskās ambīcijas un mēģinājumi tikt pie demogrāfijas lietu ministra amata tā arī nevainagojās ar panākumiem.

Tātad, pēc valdību veidojošo politisko partiju pazīmes mums nekādas izmaiņas nav sagaidāmas, jo aktīvas vēlmes mainīt ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā par labu iedzīvotājiem nebija novērojamas līdz šim, un nav arī sagaidāms, ka kaut kas jauns parādīsies. Ziņu aģentūras Leta piegādātajās ziņās, kas tika pārpublicētas tālāk, parādījās informācija, ka Māris Kučinskis mēģinās panākt to, lai valdība strādātu kā komanda, nevis lai katra ministrija būtu kā suverēns feods un ministrs – feodālis, kas rūpējas tikai par savas ministrijas interesēm. Ideja nav slikta, bet… Jā, šoreiz saskārāmies ar nenoliedzamu statistiku. Ja iepriekšējās valdībās ministri tā darīja, tad kāpēc lai šoreiz viņi to nedarītu?

Kā ir noskaidrots, Māra Kučinska valdībā darbu turpinās trīs ministri, kas, ieskaitot Māra Kučinska valdību, ir darbojušies 5 dažādās valdībās. Šādi ministri ir – Jānis Dūklavs, Dzintars Rasnačs un Uldis Augulis. Savukārt 4 Latvijas Republikas valdībās ir darbojušies šādi ministri – Kaspars Gerhards, Dace Melbārde, Rihards Kozlovskis un Edgars Rinkevičs. Jānis Reirs ir darbojies 3 valdībās, Savukārt tagadējam ministru prezidentam Mārim Kučinskim šī būs 2. valdība, kurā viņš darbosies, un līdz ar viņu šādā statusā ir arī Guntis Belēvičs, Kārlis Šadurskis, Dana Reizniece-Ozola un Raimonds Bergmanis. Jaunpienācējs šajā visā ir Arvils Ašerādens, kas papildus savam amatam vēl kļuvis par ministru prezidenta biedru jeb vietnieku. Var piekrist, ka darbība dažādās valdībās nav nekāds rādītājs, lai apgalvotu, ka pārmaiņas pozitīvā gultnē nebūs. Šis arguments var tikt pieņemts, tomēr statistikas turpinājums liecina par ko citu.

Kā šajā diagrammā var redzēt, vienīgais jaunpienācējs, kam nav pieredzes ministrijas vadīšanā, ir jaunpienācējs – ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens. Jāpiebilst, ka masu medijos jau izskanējusi informācija par to, ka Arvils Ašerādens neatzīst mikrouzņēmumu pastāvēšanu kā tādu un ir gatavs atbalstīt tikai tos uzņēmumus, kas attīstās dinamiski. Tas nozīmē tikai to, ka 96 000 mikrouzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem ir gaidāmas pārmaiņas. It īpaši, ja ņem vērā, ka jēlā un neizlēmīgā Laimdotas Straujumas valdība mikrouzņēmumu īpašniekus un darbiniekus neziņā turēja visu 2015.gadu, galu galā nosakot administratīvi, kurās jomās mikrouzņēmumi nedrīkstēs darboties, līdz arī šo ierobežojumu atcēla. Ko nesīs Arvila Ašerādena ekonomikas ministrēšana, nav zināms, ir tikai zināms, ka mikrouzņēmumus viņš neatbalsta, jo uzskata šo uzņēmējdarbības formu par shēmošanu. Tikai viens nav skaidrs, ko ekonomikas ministrs darīs ar vienu no valstij piederošo uzņēmumu, par kuru ir noteikti zināms, ka tas nodarbina darbiniekus, bet līgumus slēdz ar viņiem kā ar pašnodarbinātajiem vai uzņēmējiem? Bet nu labi, dodamies tālāk.

1705 dienas ministrējot ir pavadījuši divi šīs valdības ministri Jānis Dūklavs un Uldis Augulis. Nākamie rekordisti ir divi reformpartijas pārbēdzēji uz Vienotību – Rihards Kozlovskis un Edgars Rinkevičs – ar 1571 dienu. Piektajā vietā ir tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar 1534 dienām (Speciāli tieslietu ministram aprēķini veikti tieši uz 2016.gada 11. februāri, un aprēķini ir pareizi.). Sestajā vietā ir dievlūdzējas sabraucējs Kaspars Gerhards ar 1511 dienām. Stingrās fiskalās politikas piekritējs un bļāvējs “Nav naudas!” finanšu ministrēšanas laikā, tagad kaislīgs pensionāru aizstāvis Jānis Reirs Māra Kučinska valdībā startē ar 954 ministrēšanas stāža dienām. Kultūras druvu 833 dienas kopusi ir Dace Melbārde. Tikai 9. vietā pēc stāžu ilguma ar 705 dienām ir tagadējais Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vēlaties apgalvot, ka “jauns puišelis” pēc stāža dienām premjera amatā spēs aplauzt ragus vecajiem bukiem, kam ministrēšanas stāžs ir gandrīz divas reizes lielāks nekā pašam? Neticu. Turklāt arī melnajam Kārlim” – Kārlim Šadurskim, kura ministrēšanas stāžs ir 488 dienas, mēle ir asa un loģika dzelžaina, ragus un raksturu aplauzt neizdosies. Pozitīvas izmaiņas varbūt būs sagaidāmas no tiem ministriem, kas vēl nav pietiekami sastažējušies – no 463 dienu rekordistiem – Gunta Beleviča un Danas Reiznieces-Ozolas, kaut gan maz ticams, jo Beleviča kungs jau ir sanīdies ar savu “industriju”, bet Reizniece-Ozola, vadot ekonomikas ministriju, ir izstrādājusi tādu likuma projektu, par ko Latvijas Gāzes akcionāri no Latvijas nodīrās 7 ādas par privatizācijas līguma pārkāpšanu rupjā veidā, un atkal ripos miljoni. Ja neskaita jaunizcepto ekonomikas ministriņu, kurš vēl sevi pierādīs, un, iespējams, ne no labākās puses, pastarītis ir spēkavīrs, dižkareivis Raimonds Bergmanis, kas vada aizsardzības ministriju jau 219 dienas. Atvainojiet, bet ja dižkareivis vada ministriju, tad priekš kam mums ir ģenerāļi un profesionālas militārpersonas ar augstāko izglītību? 

Epilogam

Patiesībā nekā jauna nebūs, ja runājam par pozitīvām izmaiņām, jo šis ministru kabinets nav nekas cits kā vecie vēži vecā kulītē ar nomainītu virsvēzi. Ekonomika stagnēs, pensionārus atkal apmānīs, naudas kasē nepietiks, jo VID ir ieķēpājies nesmukumos un tie netiks novērsti, bet uzņēmēji arī meklēs veidus, kā nooptimizēt nodokļus, jo tie tiek šķērdēti pa labi un pa kreisi, slimnieku rindas uz dažādām izmeklēšanas procedūrām ir katastrofāli pieaugušas, skolotāju skaits tiks samazināts un algas labāk neprasiet. Melno scenāriju zīmēt nav vēlmes, jo tā var apnikt dzīvot un kaut ko darīt.. Rit 26. Pašu valdīšanas gads, un ir 20. valdība.

 {jcomments off}