Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Tālais 2017. gada 1. janvāris. Latvijas robeža. Robežpārejas punkts. Jānis beidzot atļāvies greznību – ar auto ierasties ciemos pie savējiem. Ilgus gadus strādājis ārpus Latvijas.

Smagi, grūti strādājis, atbalstot savējos, krājis peniju pie penija vai centu pie centa, lai tikai varētu iegādāties lietotu auto, ar ko apbraukāt Eiropas krāšņās āres, pie reizes arī atbraucot uz savu dzimteni. Cik nu tajā lidmašīnas koferī var atvest suvenīrus, dāvanas un citas saimniecībā noderīgas lietas, ko Latvijā nemaz nevar iegādāties.

Sirds mazliet trīc no uztraukuma. 

"Ir, ir.. Esmu Latvijā!"

Pirmais, kas to sajūt, ir dibengals, kas gan iekārtots auto mīkstajā sēdeklī, tomēr Latvijas puses ceļu var atpazīt – pirmajos metros jau grambas, bezmaz tikko pāri robežai pārbraucot. Tāds jauks Latvijas salūts, sagaidot ilgo viesstrādnieku Latvijā. Pirmā prieka vilnis pēc grambām noplok visai strauji, jo rodas sajūta, ka auto brauc pa tīrumu, nevis pa ceļu. Jānis, zobus sakodis, stūrē aizvien tālāk dzimtajā zemē. Piere sāk saraukties, rēķinot, kādas varētu būt izmaksas auto piekares, disku vai riepu remontam, jo līdz dzimtajām tēva un mātes mājām ir savi pārsimt kilometri un, ja viss ceļš būs tāds, tad galapunktā būs jāmeklē kāds autoserviss...

Zobi sakosti, lai nenokostu mēli, ne visai patīkamas domas galvā. Auto tiek stūrēts dziļāk Latvijas ārēs. Pirmā sajūsma jau mazliet noplakusi, bet arī aina  par ceļa kvalitāti sāk mainīties. Viss ceļš nemaz nav tik slikts. Ir arī nesen remontēti ceļa posmi. Nav tik traki, kā pirmajā brīdī šķita. Iekšējā balss saka – būs labi!

Jānis ir dzirdējis gan radio, gan lasījis dažos interneta ziņu portālos, ka Latvijas valdība esot izstrādājusi tā sauktos reemigrācijas plānus, lai tikai ārzemēs dzīvojošie atgriežas Latvijā. Arī tāpēc Jānis paņēmis mēnesi ilgu atvaļinājumu, lai reizi par visām reizēm atpūstos, paceļotu, apciemotu savējos, apbraukātu radus, ar kuriem saziņa bijusi tikai vai nu skaipā, vai nu draugos, vai arī tajā zilganīgajā sejugrāmatā. Ir maza cerība, ka varbūt nemaz nebūs jādomā par atgriešanos svešajā zemē, kur smags darbs, dārga dzīve un prasmes īsti netiek vērtētas.

Priekšā pavīd jaunās, neizprotamās ceļa zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu. Jaunās zīmes tik ļoti atšķiras no tām, kādas bija spēkā laikā, kad Jānis kārtoja autovadītāja tiesības. Jau laikus Jānis savu auto piebremzē, lai brīdī, kad iebrauc apdzīvotas vietas teritorijā, auto ripotu tikai ar atļauto ātrumu. Negribas ne likumu pārkāpt, ne skaidroties ar Ceļu policiju, ne arī kavēties, jo šovakar vēl kāds ceļa gabaliņš braucams.

Piepeši priekšā pavīd zaļgana veste un ceļu policista zizlis. Izbailēs tiek uzmests skatiens spidometram – tas rāda tikai un vienīgi atļauto ātrumu. Jānis nobremzē auto un nostājas tur, kur to liek ceļu policists.

Policists nesteidzoties pienāk kāt. Jānis veicīgi atver durvju logu un sameklē savu autovadītāja apliecību, mašīnas tehnisko pasi un pie reizes arī apdrošināšanas polisi.

“Labvakar! Inspektors Bērziņš! Lūdzu jūsu autovadītāja apliecību un mašīnas tehnisko apliecību.”

Jānis sniedz jau laikus sagatavoto dokumentu kaudzīti policistam. 

Tas, dokumentus paņēmis, nesteidzoties aiziet līdz savai mašīnai un iekāpj tajā, nolēmis dokumentus izpētīt siltā automašīnas salonā un labākā apgaismojumā.

Jānis pacietīgi sēž savā auto, klausoties “Pagriez skaļāk un dziedi līdzi!”. Labprāt arī uzdungotu, tikai īsti nevedas. Pa galvu jaucas nepārliecinātas domas: kas ir ne tā, ko es būtu pārkāpis, kāpēc nepieciešama dokumentu pārbaude?

Sekundes rit lēnām. Beidzot ceļu policists izkāpj no automašīnas un nāk atpakaļ, rokās turot gan Jāņa dokumentus, gan arī vēl kaut kādu lapu. Pārkāpums? Par ko?!? Kas ir pārkāpts??

“Jāni, vēlos informēt, ka ar šodienu stājusies spēkā jauna likuma norma, kas paredz, ka par ārvalstīs reģistrēta auto vadīšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Desmit eiro par dienu, 250 eiro par mēnesi, 600 eiro par sešiem mēnešiem un 1000 eiro par gadu. Lūdzu, Jūsu dokumenti, informācija par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmēm un kvīts par vienas dienas transporta ekspluatāciju Latvijas Republikas teritorijā. Šo kvīti jūs varat apmaksāt jebkurā degvielas uzpildes stacijā. Laimīgu ceļu!”

Klusums. Pārsteigums. Gar acīm tumšs vien nogriežas. Nesaprašana. Un iekšējs protests. 

“Kā? Par ko? Nodoklis jau ir samaksāts auto reģistrācijas valstī! Kāpēc te atkal jāmaksā? Kur palicis tā sauktais “veiksmes stāsts”, pēc kura Latvijā viss iet uz labo pusi? Vai tad neesmu gaidīts? Un kā ar tiem reemigrācijas plāniem?”

Jānis klusēdams paņem policista sniegto papīru kaudzīti, noliek uz paneļa, klusu nosaka “Paldies!” un aizver auto logu. Piepeši viņš sajūtas šai valstij, šiem cilvēkiem nevajadzīgs, kā cērpams auns, no kura var dīrāt fantastiskas naudas summas.

Piepeši vairs nav vēlmes turpināt ceļu, jo pie vecākiem iznāktu ierasties tukšām rokām. Tā naudas summa, ko Jānis bija paredzējis vecākiem atspaidam, nemaz nebija tik liela, un, ja viņš vēlētos ievērot likumu, tad... 

***

Šis stāsts vēl nav realitāte. Izskatās, ka būs realitāte.

Latvijas varas rekets pret ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem

Šodien portāls nra.lv, atsaucoties uz ziņu aģentūru "Leta" raksta:

"Samaksā nodokli un Latvijā pārvietojies ar ārvalstīs reģistrētu auto

Valdība šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz atļauju Latvijā pārvietoties ar ārvalstīs reģistrētu automašīnu, maksājot nodokli, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro - Ceļu satiksmes likums nosaka, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

"Lai Ceļu satiksmes likumā paredzētajos gadījumos persona varētu Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt vieglo automobili, tai Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Ceļu satiksmes drošības direkcijā jāsaņem atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Ar likumprojektu paredzēts mainīt pašreizējo kārtību, paredzot, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, lai piedalītos ceļu satiksmē Latvijas teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili, ir jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis atbilstoši automobiļa izmantošanas laika periodam," klāstīts likumprojekta anotācijā.

Nodokļa apmērs par dienu būs 10 eiro, par mēnesi 250 eiro, par sešiem mēnešiem 600 eiro, bet par gadu - 1000 eiro.

N1 kategorijas transportlīdzekļi ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, savukārt M1 kategorijas transportlīdzekļi ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

Attiecīgie Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi, kas tiek virzīti kopā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, iekļauti nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Ieņēmumi no ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa nākamā gada budžeta plānoti 6,4 miljonu eiro apmērā."

Kas izriet no šīs ziņas? Tikai tas, ka tiek plānoti ieņēmumi valsts budžetā. Ārvalstīs reģistrētu automobiļu vadīšana Latvijas Republikas pilsoņiem izmaksās 6,4 miljonus eiro. Un kur šī nauda paliks? Vai tā tiks novirzīta ceļu remontiem? Visticamāk - nē! Patiesais veiksmes stāsts ir tāds, ka ārzemēs strādājošie Latvijas Republikas pilsoņi, kas vēlēsies ierasties Latvijā, maksās transporta līdzekļa nodokli, neskatoties uz to, ka viņš jau tādu vai mazliet savādāk nosauktu nodokli maksā valstī, kur auto ir reģistrēts. Protams, ir interesanti klausīties Latvijas Radio 1 programmu "Pēcpusdiena", kur tiek diskutēts par šo jautājumu.

Milzīgi nodokļi veicina problēmas attīstību

Tomēr paliek neatbildēts jautājums - kādēļ problēmas ar auto nereģistrēšanu Latvijā netiek skatītas pašā saknē. 

2013. gada 4. oktobrī Auto asociācijas pārstāvis Latvijas televīzijas programmā "Rīta panorāma" atklāja, ka Latvijā ir nesamērīgs nodokļu slogs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm

"Milzīgie nodokļi, ko Latvijas iedzīvotājiem nākas maksāt pa transportlīdzekļiem, liek masveidā tos reģistrēt kaimiņvalstīs, piektdien intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā auto reģistrācijas un uzturēšanas nodokļu atšķirības ar kaimiņvalstīm ir milzīgas. "Nodokļu atšķirības arī parastajām, ne tikai luksusa auto, ir ievērojamas. Piemēram, ja Latvijā par vidējas klases auto trijos gados nodokļos tiek samaksāti 574 lati, tad Igaunijā tie ir apmēram 140 lati, bet Lietuvā - 29 lati," norādīja Kulbergs.

Pēc viņa teiktā, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā ir daudz ārvalstīs reģistrētu automašīnu. "Tādēļ arī redzam tādu ainu uz mūsu ceļiem. Baltijas valstu zonā mēs nevaram būt nošķirta sala," uzsvērta asociācijas vadītājs.

Viņš izteica cerību, ka valdība ieklausīsies asociācijas priekšlikumos un tiks paaugstināts vērtības slieksni, kad automašīna tiek atzīta par luksusa klases auto - Auto asociācijas priekšlikums ir to palielināt līdz 41 tūkstotim latu.

Kulbergs norādīja, ka tad asociācija būtu gatava atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu ierobežot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanas termiņus Latvijā.

Jau vēstīts, ka ministrija rosina līdz trīs mēnešiem ierobežot termiņu, kad ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis var piedalīties satiksmē.

Auto asociācija ir sabiedriska organizācija, profesionālu ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu auto importētāju un dīleru apvienība. Asociācijas prioritāte ir aizstāvēt savu biedru intereses sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nodrošināt pircēju interešu ievērošanu attiecībā uz garantijām, servisu un informāciju."

Ja arī Latvijas Republikas Saeima apstiprinās šīs likuma izmaiņas, tad ir jāatceras, ka šādu likumu, ar kura palīdzību ārzemēs dzīvojošie tiek padarīti par cērpamiem auniem Latvijas budžeta interesēs, izskatīja Ministru kabinetā, kuru vada Latvijas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Māris Kučinskis, kur Finanšu ministre ir Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola, un Satiksmes ministrs ir Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis  Uldis Augulis. Laiks rādīs.

Eiropas Komisija glābs situāciju?

Protams, cerība ir uz Eiropas Komisijas lēmumu, par ko Latvijas mediji 2014. gada 27. novembrī ziņoja šādi:

"EK grib atļaut auto reģistrāciju jebkurā ES valstī; var ciest Latvijas budžets

Iespējams, ka turpmāk automašīnu reģistrāciju un tehnisko apskati varēs iziet arī citās ES valstīs, ceturtdien vakarā vēstīja LTV7 raidījums „Šodien vakarā”. Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka pašreizējā kārtība, kas paredz, ka spēkrata tehniskā apskate ir iespējama tikai valstīs, kur auto ir reģistrēts, ir pārāk birokrātiska un smagnēja.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe norāda, ka patlaban EK izskata direktīvu, kas ļautu Latvijā braukt ar citā ES valstī reģistrētām mašīnām. Tiesa, tas nebūs iespējams visos gadījumos. „Piemēram, ja auto ir reģistrēts uz firmas vārda vai cilvēka vārda, kurš vairāk nekā pusgadu gadā atrodas ārzemēs vai arī gadījumos, ja viņam radinieki dzīvo ārvalstīs,” vienu no šādiem piemēriem min Korbe.

Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere („Vienotība”) apliecina, ka turpmāk automašīnu būs vieglāk reģistrēt citās valstīs un vienlaikus to izmantot Latvijā. Tādējādi, šajā gadījumā - Latvija, būs spiesta atzīt arī citās valstīs veikto tehnisko apskati. „Pēc EK aprēķiniem, grozītā reģistrācijas kārtība ļaus katru gadu gan juridiskām, gan fiziskām personām ieekonomēt pusotru miljardu eiro,” saka deputāte.

Iespējams, ka šādas izmaiņas nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas budžeta nodokļu ieņēmumus.

Aplēses liecina, ka Latvijā auto pirmreizēja reģistrācija ir dārgāka nekā citās valstīs. Ja Latvijā tie ir vairāki simti eiro, tad Vācijā, Slovākijā un citās valstīs 30 līdz 50 eiro. Savukārt Zviedrijā par šo procedūru vispār nav jāmaksā.

Arī ikgadējais transporta nodoklis Latvijā ir 200 eiro, savukārt, piemēram, Igaunijā un Lietuvā un vēl četrās ES valstīs, nodoklis ir ietverts citos maksājumos.

Latvijas autotirgotāju asociācijas vadītājs Uģis Vītols šos iespējamos grozījumos atzinis par autovadītājiem izdevīgiem. „Latvijā ir vieni no augstākajiem nodokļiem visā ES, kas saistīti ar mašīnām,” sacīja Vītols. Viņš uzsver, ka daudzās ES valstīs tehniskā apskate ir jāiet tikai vienreiz divos gados. „Ja Latvijā patiešām pieaugs mašīnu skaits ar ārvalstu numuriem, tad vajadzēs mainīt likumus, kas saistīti ar šo mašīnu īpašnieku iespējamajiem pārkāpumiem,”atzīst Vītols.

Pagaidām gan iespējamās izmaiņas vēl izskata EK."

Pretruna ar Satversmi?

Protams, ir arī nepieciešama kāda ļoti kvalificēta jurista viedoklis. Ir pretruna starp šī brīža ierobežojumiem vadīt ārvalstīs reģistrētu automobili, un gaidāmo nodokli par ārvalstīs reģistrēta transporta līdzekļa ekspluatāciju un Satversmes 97. pantu: "Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu." Šobrīd ir pārvietošanās brīvības ierobežojums lieguma paskatā pēc šī brīža Ceļu satiksmes likuma 9.panta 4. daļas: "Personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus."

Neatbildētie jautājumi

Vai tiešām ārvalstīs dzīvojošie un strādājošie Latvijas Republikas pilsoņi šai valstij ir tik nevajadzīgi, ka der tikai slaukšanai, cirpšanai? Vai tā nav diskriminācija pēc dzīvesvietas pazīmes, ja par ārvalstīs reģistrēta auto vadīšanu ir jāmaksā nesamērīgi liels transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas gadā vismaz 4 reizes pārsniedz Latvijā reģistrēta transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli?

Vai šādi tiek vēstīts, ka ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latvieši "tiek" gaidīti "mājās" kā budžeta papildinātāji?

Vai tad ārzemēs reģistrēts transporta līdzeklis, kuram var atrast analogu arī Latvijā reģistrēto transporta līdzekļu vidū, 4 reizes vairāk izmanto ceļu infrastruktūru, bojā to?

Vai arī valdībai fundamentāli trūkst naudas, ja tik drastiskiem paņēmieniem jāpapildina valsts budžets?

Kā šī likuma norma skars tos tālbraucējus, kas vadīs kaimiņvalstīs reģistrētu transporta līdzekli, bet kuru pilsoniskā piederība ir Latvijas Republika?

Vai arī šajā valstī pie valdīšanas tikuši fundamentāli idioti, kurus vajadzētu patriekt ar sūdu dakšām?