Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

LUVasara jau noslēgusies un jau garām ir Zinību diena gan pirmklasniekiem, gan potenciālajiem vidusskolu beidzējiem, gan arī tiem, kas šogad pirmo reizi lepni dēvējas par studentiem un studentēm. Vidusskolas atestāts saņemts, dokumenti studijām iesniegti, konkursi izturēti, un valsts galvotajam studiju kredītam arī pieteikums iesniegts. Viss būtu kārtībā, ja vien…

 Šoreiz parunāsim par manu pirmo ALMA MATER - Latvijas Universitāti. Nevēlos neko sliktu teikt ne par mācībspēkiem, ne par studiju programmām. Parunāsim par valsts galvoto studiju kredītu.

Juridiskais fons

Studiju kreditēšanas sistēmu veido divi likumi - Izglītības likums un Augstskolu likums, uz kuru pamata tikuši izdoti ministru kabineta noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu".

Lielākā uzmanība tiek pievērsta tieši minētajiem ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka Augstākās izglītības iestādes iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par akreditētajām studiju programmām nepieciešamajiem kredītu līdzekļiem, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums, līdz ar to - augstskolas plāno studentu skaitu, kas varētu pieteikties maksas studijām, izmantojot valsts galvotos kredītus. Protams, var gadīties, ka studentu skaits ir mazāks vai lielāks par plānoto.

Lai jaunais students tiktu pie valsts galvotā kredīta, viņam ir jāiesniedz pieprasījums valsts galvotā kredīta piešķiršanai un šo pieprasījumu kredīta piešķiršanai izskata izglītības iestādes komisija, kuras sastāvā ir attiecīgās izglītības iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars izglītības iestādes komisijā nav mazāks par 20 procentiem. 

Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus kredītu piešķiršanai, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus. Pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem līdz pirmā studiju semestra beigām vērtē iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem ir atklāta.

Latvijas Universitātes realitāte

Ir pagājis jūlijs, dokumentu iesniegšana augstskolā, ir izturēti konkursi, ir zināms, ka studēt kārajam jaunietim budžeta netiek, nākas domāt par studiju kredītu un glābiņš šajā situācijā ir valsts galvotais kredīts. 

Tātad - studējošais iesniedz pieprasījumu valsts galvotā kredīta piešķiršanai augstskolā, kā tas ir paredzēts konkrētajā augstskolā - elektroniski. Tomēr problēmas tagad tikai sākas. Kā paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" nosaka, ka katrā augstskolā par valsts galvotā kredīta piešķiršanu lemj Izglītības iestādes komisija, šajā gadījumā - Latvijas Universitātes komisija. Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgā laikā Izglītības iestādes komisijai ir jālemj par valsts galvotā kredīta piešķiršanu. Tas var ilgt ilgāku laika posmu. Šis likumdošanas robs arī tiek izmantots. 

Jaunais students, kaut arī ir pieteicies valsts galvotajam kredītam elektroniski, nevar nedz pieteikties studiju priekšmetiem, nedz reģistrēties studijām, jo sistēma neļauj to darīt. Iemesls vienkāršs - jaunais students nav nokārtojis jautājumu par studiju maksu pirmajam semestrim.

Kāds ir risinājums šādā situācijā? Studentam un viņa ģimenei pavisam nedraudzīgi risinājumi.

Pirmais risinājums. Jaunā studenta ģimene var iemaksāt studenta studiju maksu par pirmo semestri no saviem līdzekļiem. Tātad - izdarīt to, ko Izglītības iestādes komisija, kas lemj par valsts galvotā kredīta piešķiršanu, nav izdarījusi laicīgi. Šādā gadījumā studenta ģimene apmaksā jaunā censoņa pirmo semestri, paļaujoties, ka valsts galvotais kredīts tiks piešķirs. Tomēr paliek atklāts jautājums, kas kompensēs ģimenei tās līdzekļu izmantojumu, ja valsts galvotā kredīta procenti būs jāmaksā jau no akadēmiskā gada pirmās dienas, bet lēmums par kredīta piešķiršanu būs kādu mēnesi vēlāk? Kas kompensēs ģimenei šī viena mēneša procentu maksājumu? 

Otrais risinājums. Latvijas Universitātes darbinieki ir tik laipni, ka piedāvā iespēju jaunajam censonim ņemt komerckredītu, lai tas varētu samaksāt pirmo maksājumu un skaitīties students. Tikai šajā gadījumā ir jautājums - kas dos tikko vidusskolu beigušajam jaunietim komerckredītu? Studentam, lai saņemtu un sagaidītu valsts galvoto kredītu, ir jāņem komerckredīts? Sanāk, ka kredīts būs jāmaksā vecākiem, kam, iespējams, šīs nav pirmās kredītsaistības, un vēl traģiskāk, kas ir iekļuvuši kredītņēmēju melnajā reģistrā un kredīts netiek izsniegts. 

Šādā situācijā vienīgā ieguvēja ir Latvijas Universitāte, kas saņem studenta sagādāto studiju maksu, pat ja studenta ģimene ir spiesta atraut finanses no savām ikdienišķajām vajadzībām vai ņemt kredītu un dziļāk slīgt nabadzībā.

Neatbildētie jautājumi

Kāpēc izglītības iestādes komisija nesāk savu darbu uzreiz pēc studentu uzņemšanas un nepieņem lēmumus operatīvi?

Kāpēc tiek piedāvāti komerckredīti pirmās studiju maksas veikšanai, gaidot lēmumu par valsts galvoto kredītu?

Kas gūst labumu no jauniešu un viņu ģimenes locekļu dzīšanas parādu jūgā? Vai tādi labuma guvēji strādā Latvijas Universitātē? 

Kādas kompānijas jaunajiem studentiem piedāvā šādus kredītus?

Vai Latvijas Universitāte ir jauno kredītņēmēju ražošanas mašīna?