Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Paturpinot Lato Lapsas stāstu par bēgošo ģenerāli. Patiesībā bēgošais un gļēvais ģenerālis ir aisberga redzamā daļa, jo daudzi līdzīgi gadījumi paliek neatklāti. Šī situācija atklāj nepatīkamas lietas. Orvels savā romānā "Dzīvnieku ferma" jau rakstīja: "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem." Šī brīža situācija to pierāda. Bet nu nesteidzoties pie galvenā.

Pašlaik akadēmiskā vide izskatās pēc kārtīga kara lauka, ja seko līdzi Augstākās izglītības sistēmas reformu pieteikumiem, ministra komunikācijai ar ieinteresētajam pusēm, un izmantotajiem argumentiem. Līdz ar to ir aktializējies jautājums, kas tad īsti notiek akadēmiskajā vidē, kas tik spītīgi neļaujas reformēties.

Ne tikai Eiropas Savienības dienvidu valstis - Grieķija, Itālija, Francija un Spānija, bet nu jau arī Latvija saskaras ar bēgļu problēmu. Nav jau tā, ka Eiropā notiktu karadarbība, un eiropieši bēgtu no kara skartajām teritorijām kā tas notika Otrā pasaules kara laikā, bet gan Eiropas Savienība saskaras ar bēgļiem no Ziemeļāfrikas reģiona. Ir valstis Āfrikas kontinentā, kur notiek karadarbība, un iedzīvotāji tiešām ir spiesti pamest dzīvesvietu. Latvijā līdz šim neesmu saskāries ar šīs problēmas pamatīgāku atspoguļojumu.

Šogad aprit 70 gadi kopš nežēlīgā un nepamatotā bombardēšanā no zemes virsmas mēģināja noslaucīt vienu no skaistākajām Vācijas pilsētām  - Drēzdeni. Par šo noziegumu neviens netika tiesāts, jo to veica uzvarētāji, un kā mēs zinām, uzvarētājus nesoda. Par to, vai bija pamatojums bombardēt šo pilsētu, strīdas gan vēsturnieki, gan politiķi, gan arī militāristi. Jāpiezīmē, ka Drēzdenē, iespējams, varēja būt arī bēgļi no Baltijas valstīm, arī tie, kas tika uz Vāciju nogādāti kā lētais darbaspēks. 

Apakškategorijas