Pēc Artusa Kaimiņa un Ingas Spriņģes dueļa LTV1 raidījumā 1:1 Ingai Spriņgei tika uzdoti neērti jautājumi. Daži jautājumi tika atbildēti, daži nē.
Sāksim visu no sākuma.
Netiražēšu Ingas Spriņģes sniegumu un arī nenoniecināšu viņas veikumu. To izdarīs laiks, kas visu izvērtēs. Par motivāciju uzdot Ingai Spriņģei šos jautājumus var lasīt šeit.
Tātad, priekšvēlēšanu diskusiju un debašu vadītājai Ingai Spriņģei, kurai ļoti patīk uzdot asus un provokatīvus jautājumus politiķiem un politikas jauniesācējiem, reizēm tos pārtraucot pusvārdā, tika uzdoti šādi jautājumi.
Vai “re:Baltica” ir saņēmusi finansējumu par piedalīšanos “Melu detektora” veidošanā? Ja ir, tad cik? Kas sastāda izdevumu pozīcijas, veidojot “Melu detektoru”?
Vai Inga Spriņģe nesaskata necaurspīdīgumu šajā situācijā, kad viņas vadītā organizācija, kas pretendē uz pētniecisko un arī atmaskojošo žurnālistiku, sadarbojas ar raidorganizāciju, kuru vada viņas dzīves draugs, kas bez konkursa saņēmis valsts finansējumu?
Atbildi izdevās saņemt tikai uz vienu jautājumu.
Pēc Ingas Spriņģes atbildes izriet, ka “re:Baltica” par piedalīšanos Latvijas Televīzijas raidījuma “Melu detektors” veidošanā nesaņem neko. Tā teikt, strādā pēc principa “pro bono publico”.
Savukārt, otrs jautājums “Vai Inga Spriņģe nesaskata necaurspīdīgumu šajā situācijā, kad viņas vadītā organizācija, kas pretendē uz pētniecisko un arī atmaskojošo žurnālistiku, sadarbojas ar raidorganizāciju, kuru vada viņas dzīves draugs, kas bez konkursa saņēmis valsts finansējumu?” tika atstāts bez atbildes, izvēloties noklusēšanas un ignorēšanas taktiku.
Ko no šī visa var secināt? Ne tikai Inga Spriņģe spēj uzdot neērtus jautājumus, tikai viņai ir viena priekšrocība – politiķiem nav iespēju noklusēt, izvairīties, jo to nekavējoties redz televīzijas kameras un līdz ar to – TV skatītāji.
Toties šobrīd radušās šaubas, vai Ingai Spriņģei ir morālas tiesības uzstāties kā aklajai Temīdai un šaustīt tos, kuriem ir kāds skelets skapītī, ja reiz pašai kāds galvaskausiņš stāv uz naktsskapīša.
Tātad, Inga, otrais jautājums prasās pēc atbildes: Vai Inga Spriņģe nesaskata necaurspīdīgumu šajā situācijā, kad viņas vadītā organizācija, kas pretendē uz pētniecisko un arī atmaskojošo žurnālistiku, sadarbojas ar raidorganizāciju, kuru vada viņas dzīves draugs, kas bez konkursa saņēmis valsts finansējumu?
P.S.Protams, žurnālistam ērtāk ir uzdot provokatīvus jautājumus nevis uz tiem atbildēt, bet nu šoreiz pamēģināt taču var?