Pats esmu autovadītājs, un tikai priecātos par zemām degvielas cenām, tomēr neatbalstu primitīvi veidotu boikotu. Tāpēc arī ieskatījos boikotam “vēderā”.
Saturs
- Balstīšanās uz saukļiem
- Degvielas cenu veidojošie faktori
- ES un Latvijas likumdošana
- Kas notika Saeimā 2017. gada 27. jūlijā?
- Ko mums nepastāsta?
- Kas mums ir boikotētāju vadonis?
- Secinājumu vietā
Balstīšanās uz saukļiem
Ja līdz jūnija vidum nekur nebiju redzējis, dzirdējis vai pamanījis kaut kādus protestus pret degvielas cenu kāpumu, tad tie piepeši sākās, izmantojot sociālo tīklu “Facebook”, tautā sauktu par “Feisīti”. Tur pat ir noorganizēta speciāla grupa “Boikots” ar saviem padsmit tūkstošiem sekotāju. Minētā grupa ir publiska, līdz ar to visam vajadzēja būt labi, bet.. Nekā nebija, grupa ir publiska, tomēr domu apmaiņa tajā nenotiek un citādi domājošos tur apsmej, personīgi aizskar, un visbeidzot izmet. Labi, ar to var sadzīvot, un ne jau ar savu kārtības rulli svešā klosterī iesi. To var saprast.
Taču pirms tam no boikota grupas organizētājiem pamēģināju saņemt atbildi, kāpēc boikots ir tieši pret degvielas mazumtirgotāju “Circle K”, tautā sauktu par “Cirkulīti” vai “Kapli“. Kādēļ tieši šis tirgotājs? Tīri jēdzīgas atbildes netika saņemtas.
Tā vietā saņēmu trīs plakātveidīgus saukļus, ar kuriem tad nu tiek “pamatota” boikota kampaņa:
- „Kaplis ienāca tirgū, kā varonis un tagad jau vairākus mēnešus pēc kārtas liek virsū cenu!”;
- „Jo viņi atšķirībā no pārējiem nekaunīgi skrūvē cenu, un viņi vienkārši daudziem nepatīk.”;
- „Tādēļ, ka lielajiem uzņēmumiem ir jāparāda, uz ko latvieši ir spējīgi. Viņiem ir jārespektē mūsu vēlmes.”
Tāda ir boikota organizētāju argumentācija. Dzelžaina. Nesatricināma.
Degvielas cenu veidojošie faktori
Tomēr, kaut kas “baigi nelīmējas kopā” ar boikota organizētāju teikto un reālo situāciju. Degvielas cenas Latvijā seko pasaules cenu izmaiņām. Vairāk nekā 90% no degvielas cenas veido produkta iepirkšanas cena un nodokļi, kurus degvielas mazumtirgotāji nevar ietekmēt.
Degvielas cenu svārstības ietekmē šādi faktori:
•Benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenu svārstības;
•Benzīna un dīzeļdegvielas ražošanas izmaksu izmaiņas naftas pārstrādes rūpnīcās;
•Valūtas kursa svārstības;
•Eiropas Savienības kvalitātes prasību palielināšanās benzīnam un dīzeļdegvielai;
•Izmaiņas likumdošanā attiecībā uz nodokļu (PVN un akcīzes) likmēm;
•Izmaiņas likumdošanā attiecībā uz obligāto valsts rezervju glabāšanu.
Latvijā degvielas cena sadalās šādās sastāvdaļās un proporcijās:
Benzīns:
38% – degvielas cena vairumtirdzniecībā;
37% – akcīzes nodoklis;
17% – PVN;
1% – obligāto rezervju nodeva;
7% – tirgotāja uzcenojums;
Dīzeļdegviela:
43% – degvielas cena vairumtirdzniecībā;
31% – akcīzes;
17% – PVN;
1% – obligāto rezervju nodeva;
8% – tirgotāja uzcenojums.
Par šādām lietām mūsu dārgie boikotētāji pat nerunā, un kolīdz sāk kāds runāt, tā viņam tiek parādītas virtuālās “durvis”. Tā vienkārši.
ES un Latvijas likumdošana
Ir izskanējis viedoklis – atbrīvot degvielu no nodokļiem. Ideja laba, saulaina, bet ne reāla. Latvijas nodokļu sistēma ir cieši sasaistīta ar ES likumdošanu.
Lasot direktīvu “Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai” uzdūros interesantam tekstam 10. un 11. apsvērumā, kur skaisti ir rakstīts:
“(10) Dalībvalstis vēlas ieviest vai saglabāt dažādus nodokļu veidus energoproduktiem un elektroenerģijai. Tālab dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot Kopienas nodokļu līmeni, ņemot vērā uzlikto kopējo maksājumu attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem, kurus tās izvēlējušās piemērot (izņemot PVN).
(11) Katra dalībvalsts lemj par fiskāliem pasākumiem, ko veikt saistībā ar šo Kopienas noteikumu īstenošanu nodokļu uzlikšanai energoproduktiem un elektroenerģijai. Šajā sakarā dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepalielināt vispārējo nodokļu slogu, ja tās uzskata, ka šāda nodokļa neitralitātes principa īstenošana varētu veicināt to sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, veicinot rīcību, kas sekmēs labāku vides aizsardzību un darbaspēka plašāku izmantošanu.“
Akcīzes nodokļa piemērošanu ES, un līdz ar to arī Latvijā nosaka konkrēti šī direktīva: “PADOMES DIREKTĪVA 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris)
par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK”. Degviela ir akcizētā prece, tātad šī direktīva mums ir jāievēro un tās prasības tiek iekļautas atbilstoši Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli”. Pievērsīsim uzmanību likuma grozījuma datumam – 2017. gada 27. jūlijs. Pie šī datuma atgriezīsimies mazliet vēlāk.
Ejam tālāk. Degviela tiek aplikta ar PVN. To mums nosaka direktīva “PADOMES DIREKTĪVA 2008/117/EK (2008. gada 16. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem”. Arī šīs direktīvas prasības ir iekļautas Latvijas Republikas likumā “Pievienotās vērtības nodokļa likums”. Jāpiebilst, ka minēto direktīvu prasības ir minimālās likmes un minimālās robežas, katra dalībvalsts var prasības pastiprināt. Nu, ko draugi.. nonākam pie paša galvenā.
Kas notika Saeimā 2017. gada 27. jūlijā?
Atbilde pavisam vienkārša. Tika veikti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Tik vienkārši. Kas mums iestājās pret akcīzes nodokļa likmes maiņu? Opozīcija.
Saeimas sēdes stenogrammas fragments. Koalīcija ar savu balsošanas mašīnu arī pamainīja akcīzes nodokļa likmes akcizētajām precēm, arī degvielai. Tātad – administratīvā kārtā paaugstināja degvielas cenu.
Te arī redzami visi balsotāji. Kas par, kas pret. Pievērsiet uzmanību ZZS deputātu balsojumam. Par to atkal mazliet vēlāk.
Akcīzes nodokļa likmju izmaiņas (likuma grozījumi 2017. gada 27. jūlijā)
Ko mums nepastāsta?
Ne boikotētājiem, ne arī neboikotētājiem nepastāsta pāris būtiskas lietas. Pirmā lieta – ka boikota organizētāja pārstāvētais politiskais spēks ZZS, (un šobrīd nav svarīgi, ka ZZS viņu neatbalsta), ir piedalījies degvielas cenu kāpināšanā. Tas varonīgi tiek noklusēts. Jā, ja paņem kalkulatoru, tad var izrēķināt, ka degvielas cenu kāpumā par kādiem 9,5% atbildīga ir tieši valdošā koalīcija. Un noklusētais ir tas, ka pēc nu jau nepilniem diviem gadiem degvielas cenu kāpums jau automātiski ir ieprogrammēts. Tas, protams, netiek stāstīts. Jo koalīciju veidojošās partijas taču gatavojas vēlēšanām.
Kas mums ir boikotētāju vadonis?
Par boikotētāju vadoni pašpasludinājies tāds ZZS politiķis kā Valentīns Jeremejevs, kas jau paspējis izcelties ar dažādām, pretrunīgi vērtētām akcijām, kas visas, pārsvarā ir vērstas tikai uz paša popularitātes vairošanu.
Boikota grupā publicētajā video viņš gan pats saka, ka viņam nav nekādas saistības ar politisko partiju, un visus, kas tomēr norāda, ka 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Jeremejevs ir kandidējis no ZZS saraksta Rīgas domes vēlēšanās, vienkārši nobloķē par nevēlama viedokļa paušanu. Te nu arī attiecīgais ieraksts no Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapas.
Secinājumu vietā
Protams, es būtu priecīgs, ja degvielas cenas kristos un būtu jāmaksā mazāk, tomēr man nav pieņemams tas, ka boikotētāju līderis apzināti grauj labu ideju, vedot neapmierinātos pilnīgi pretējā virzienā – tas ir, uz uzņēmumiem, kas vienkārši izpilda likumā noteiktās prasības par akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu no degvielas litra. Jā, var runāt, ka cenas var samazināt, bet to var darīt jau Saeimas un valdības līmenī, nevis traucējot degvielas tirgotāju darbību. Jā, un ja kāds no boikotētājiem iedomājas, ka boikota dēļ degvielas cenas jūtami varēs nospiest zemē, pildoties citur, tad tā ir absolūta muļķība, jo rodoties pieprasījumam pēc degvielas citos degvielas tirdzniecības tīklos, kāps arī tajos tīklos tirgotās degvielas cena. Vienkārši boikotētāju vadonis spēlē uz boikotētāju neizglītotību, lai neteiktu – stulbumu. Tik vienkārši. Pieprasījuma-piedāvājuma princips.