2020. gada 13. martā, tas ir piektdienā, un vēl 13. datumā Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ziņoja, ka pārtikas produkti Latvijā bija, ir un būs. Ministrs tiešām uzsvēra, ka pārtikas trūkums nebūs vērojams, jo Latvijā pārtiku saražo vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāji spēj patērēt.
Tas tiešām ir izskanējis. Ministrs gan neminēja, kuras pārtikas produktu grupas būs pieejamas, ja nu piepeši iestāsies globālā krīze, robežas aizkritīs, un nebūs ne imports, ne eksports. Lietas būtība ir tāda, ka cilvēks vienmēr gribēs ēst, un vēsturē ir gadījies, ka dažādu krīžu dēļ ir sācies bads, kas paņem vairāk iedzīvotāju dzīvības, nekā nu jau bēdīgi slavenais “CoVid-19”.
Topošā promocijas darba ietvarā esmu pētījis pārtikas produktu pašnodrošinājumu Latvijā kā vienu no promocijas darba apakšnodaļām.
Un tā, pie lietas.
Pēc CSP datiem
Kviešu maize pie mums tiek saražota mazāk kā 2007. gadā, kad tika saražotas vairāk kā 49 tūkstoši tonnu produkcijas. 2019. gadā saražotais apjoms ir gandrīz 43 tūkstoši tonnu kviešu maizes.
Rudzu maizes ražošanas apjoms gan krītas nepārtraukti no 36 tūkstošiem tonnu 2008. gadā līdz gandrīz 20 tūkstošiem tonnu 2019. gadā.
Saldskābmaizes un citas maizes ražošanas apjoms Latvijas Republikas teritorijā krītas daudz izteiktāk par rudzu maizes ražošanas apjomiem no gandrīz 27 tūkstošiem tonnu 2007. gadā līdz 13.5 tūkstošiem tonnu 2019. gadā.
Par pašnodrošinājumu. Latvijā pašnodrošinājumu rēķina pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādātas formulas, kas par pašnodrošinājumu uzskata to produkcijas apjomu, kas paliek pāri no saražotās produkcijas apjoma atņemot eksportēto produkcijas apjomu, un pieskaitot importētās produkcijas apjomu.
Tas izskatītos šādi:
Pašnodrošinājums=Saražotais-eksports+imports. Tomēr šī formula nav korekta, jo ar pašnodrošinājumu vajadzētu saprast valsts spēju nodrošināt savus iedzīvotājus tikai ar pašas ražotāju un lauksaimnieku saražoto produkciju. Tātad matemātiskajai izteiksmei vajadzētu izskatīties šādi: Pašnodrošinājums=Saražotais-eksports. Jāpiebilst, ka latviešu valodā līdz šim nav izdevies atrast termina “pašnodrošinājums” ticamu skaidrojumu.
Tagad pievēršamies tieši pašnodrošinājumam.
Aprēķināts pēc CSP datiem
2019. gadā Latvijā tika saražoti aptuveni 43 tūkstoši tonnu kviešu maizes, bet individuālajā patēriņā, neskaitot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, tika patērēti 35 tūkstoši tonnu kviešu maizes. Tas nozīmē, ka ar kviešu maizi Latvijā individuālais patēriņš ir nodrošināts par 121%. Tiem, kas ļoti vēlas iebilst, ka šie dati nav precīzi – jā, nav, jo netiek ņemts vērā sabiedriskajā ēdināšanā patērētais produkcijas apjoms. Bet kurš krīzes laikā dodas uz restorāniem paēst?
Aprēķināts pēc CSP datiem
Daudz labāka situācija izrādās ar rudzu maizi. Ja 2019. gadā Latvijā tika saražots gandrīz 20 tūkstoši tonnu rudzu maizes, tad individuālajā patēriņā tika patērēti 8 tūkstoši tonnu rudzu maizes, un tas nozīmē, ka rudzu maize individuālajā patēriņā ir nodrošināta par 260%.
Aprēķināts pēc CSP datiem
Lai arī saražotās saldskābmaizes apjoms ar katru gadu krītas, tomēr arī pašnodrošinājums ar saldskābmaizi individuālajā patēriņā ir visai pietiekams – gandrīz 130%, ja ņem vērā, ka saražotās saldskābmaizes apjoms ir gandrīz 13.5 tūkstoši tonnu, un individuālajā patēriņā tiek izmantoti 10.42 tūkstoši tonnu šīs maizes veida.
Secinājumu vietā – par maizes pašnodrošinājumu individuālajā patēriņā nevajadzētu uztraukties. Maizes pietiks mums visiem.