Par iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformu

Tā nu ir sanācis, ka Latvijas sabiedrība tiek sadalīta divās daļās, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Vieni ir parādā un otriem valsts ir parādā. Situācija jau ir paradoksāla.

Piekrītu. Cilvēki ir neapmierināti. Tas ir saprotams, jo neviens jau tīšu prātu nevēlas būt ne parādnieks, ne arī kādu apkrāpt. Sašutums. Un ir atrasti arī vainīgie. Jā, tieši un konkrēti. Par šo neveiksmīgo un nepārdomāto, kaut, iespējams, labi iecerēto reformu visu vainu uzveļ vienam konkrētam politiskajam spēkam un vienai konkrētai ministrei. Šo politisko spēku tagad dēvē par melu čempioniem un ministri – par šahisti. Labi. Konkrēti – Zaļo un zemnieku savienība un Dana Reizniece-Ozola.

Varbūt arī nebūtu pievērsis uzmanību visai šai jezgai, ja vien kāds populistiski noskaņots politiķis nebūtu sācis apsūdzēt Valsts ieņēmumu dienestu vājā komunikācijā ar iedzīvotājiem. Radās interese izpētīt, kā šis, ar kameru skraidošais un sievietes pat līdz labierīcību durvīm vajājošais deputāts ir balsojis šajā jautājumā. Gods, kam gods, bet Artuss bija nobalsojis pret šo reformu. Toties dīvaināka ir viņa vakardienas reakcija uz vienu konkrētu, varbūt nepatīkamu jautājumu. Bet par to vēlāk.

Atbild visa koalīcija

Visai interesanta ir nu jau bijušās koalīcijas partneru uzvedība, nozīmējot par šīs neveiksmīgās reformas vaininiekiem un atbildīgajiem tieši ZZS un Danu Reiznieci Ozolu (DRO). Uzreiz pateikšu – neesmu ne ZZS, nedz DRO atbalstītājs un arī pielūdzējs. Noteikti nē. Tomēr patiesas ainas atspoguļošana palīdz pieņemt pareizus lēmumus, lai arī cik ļoti tā patiesība nepatiktu. Un tā. Atsvaidzinot savas studijas (liels paldies Voldemāram Barisam), atveru Ministru kabineta iekārtas likumu. Pašķirstu. Un ko ieraugu?

Likuma 4. pantā jau iezīmējas visi vainīgie ministru kabineta līmenī, jo:

“4. pants. Atbildība

(1) Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.

(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administra­tīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.“

Nu tā, draugi mīļie. Kas no tā izriet? Par neveiksmīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu atbild viss Māra Kučinska ministru kabinets kopumā. Protams, privātās diskusijās jau izskanēja viedoklis, ka, lūk, daži nav piekrituši šai reformai.

Nu, ko? Šķiram šo likumu tālāk, līdz par 30. pantiņam, kas skaisti stāsta, kā tad Brīvības ielas cēlajā namā tiek pieņemti lēmumi. Īpaši uzmanība ir jāpievērš 30. pantiņa 2. daļai. Te nu būs 30. pants:

“30. pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Ministru kabineta sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(11) Ministru kabineta sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem, ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis, pasludināts karš vai Valsts prezidents paziņojis Ministru kabinetam par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu speršanu (Satversmes 44.pants).

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja kāds no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo Ministru kabineta locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss. (..)”

Tātad – tīri principiāli. Kas atbild par šo neveiksmīgo reformu? Viss ministru kabinets.

Kas tad bija ministri Māra Kučinska valdībā?

Sākam uzskaitīt: 

aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), 

ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), 

ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V), 

finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), 

iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), 

izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), 

kultūras ministre Dace Melbārde (NA), 

labklājības ministrs Jānis Reirs (V), 

satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), 

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), 

veselības ministre Anda Čakša (ZZS), 

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA)

un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Lūdzu. Šie cilvēki līdz ar DRO ir atbildīgi par šo neveiksmīgo reformu. Turklāt Krišjāņa Kariņa valdībā ir palicis tas pats ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, nu jau no “Jaunās vienotības”, kultūras ministre Dace Melbārde no Nacionālās apvienības, finanšu ministrs Jānis Reirs, arī no “Jaunās vienotības”, un nu jau zemkopības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Lūdzu, neapmierinātie. Šeit jums tie, kurus var pratināt, kam var nedot mieru un uzdot neērtus jautājumus. 

Jau pašā sākumā pieminēju Artusu Kaimiņu. Šis deputāts atļāvās mani nobloķēt sociālajā tīklā FB, par to, ka uzdevu viņam jautājumu, kāpēc viņš saviem nu jau koalīcijas partneriem neuzdod neērtus jautājumu par neveiksmīgo nodokļu reformu. Šis jautājums bija ļoti neērts, pārlieku.

Arī deputāti ir vainīgi brāķī

Nevar teikt, ka tikai ministru kabinets ir vainīgs pie šī brāķa. Arī Saeimas deputāti ir atbildīgi. Viņi 2017. gada 28. jūlijā balsoja par šo brāķi. Šeit rezultāti. Šeit – Likumprojekts Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ir jau 13. Saeima. Nomainīti 12. Saeimas deputāti. Un tomēr, 13. Saeimā ir palikuši tie daži deputāti, kas 2017. gada 28. jūlijā nobalsoja par šo brāķi. Tautai ir jāzina šie varoņi. Te nu būs tie, kas balsoja “Par”. Tos, kas balsoja pret vai atturējās – nemaz neuzskaitīšu, lai neatņemtu laiku.

Kā jūs domājat, kur palikuši ir tie bijušie ministri, kuri zaudēja savus amatus, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību? Neticēsiet. Sēž Saeimā. Te nu būs.

Secinājumu vietā

Var jau teikt, ka karā un mīlestībā viss ir atļauts. Tā saka. Latvijas politikā tā bilde izskatās gaužām nepievilcīga. Visi raujas pie varas, visi ir gatavi īstenot nez kādas reformas. Visi piedalās dažādu reformu īstenošanā. Akli balso kā koalīcijas balsošanas iekārta, bet tajā brīdī, kad jāuzņemas atbildība, pamanās par vainīgajiem pasludināt jebko, ka tikai pašu atbildība paliktu nepamanīta. Šoreiz parādīju tos četrus tagadējos ministrus, tos bijušos 12. Saeimas 17 deputātus, kas pārvēlēti 13. Saeimā, kas nobalsoja par šī murga īstenošanu, kā arī bijušos 8 ministru kabineta locekļus, kas tagad ir ērti iekārtojušies 13. Saeimas deputātu krēslos. Kopumā man sanāca 29 cilvēki, no kuriem var prasīt un ne tikai var, pat vajag prasīt atbildību par visu šo vājprātu.

Tā, lūk. Tik vienkārši, ja paskatās uz problēmu pašā saknē.